Īsumā par Latvijas Rēriha biedrību

 

Latvijas Rēriha biedrība ir pirmā un vecākā biedrība, kuras Rērihs izveidoja dažādās pasaules valstīs.

Pamatus jau 1920. gadā ielika rīdzinieks Vladimirs Šibājevs, kad viņš atradās Londonā, kur arī iepazinās ar diženo mākslinieku, domātāju, zinātnieku Nikolaju Rērihu un viņa kundzi Helēnu Rērihu.

Rīgā V.Šibājevs, vienojoties ar Rērihu, izveidoja cilvēku pulciņu, kurš studēja filozofiju, austrumu un teozofisko literatūru. Ar Rērihiem tika uzturēta pastāvīga sarakste. Paši Rērihi bija šī pulciņa pilnvērtīgi biedri un maksāja arī biedru naudu.

1928. gadā Šibājevs pēc N.Rēriha uzaicinājuma aizbrauc uz Indiju, lai kļūtu par viņa sekretāru. Šibājeva vietu Rīgā ieņem ārsts-homeopāts Fēliks Lūkins, kurš praktiski jau vada grupu.

 

Rērihu ģimene Naggarā, Kulu (apt. 1932-33. gads).

 

1930. gada 13. oktobrī, pēc personīgas tikšanās ar Rērihiem Parīzē, F.Lūkins oficiāli nodibina Latvijas Rēriha biedrību.

Iesākas plašāka izdevējdarbība un tiek likti pirmie pamati Nikolaja un Svjatoslava Rērihu gleznu Muzejam. Viens no biedrības galvenajiem uzdevumiem bija cīņa par vispasaules Rēriha Miera Pakta pieņemšanu kultūras vērtību aizsardzībai, jo īpaši arī tāpēc, ka parādījās jau pirmās pazīmes par jauna pasaules kara tuvošanos. Galvenais Lūkina palīgs, kurš vislabāk saprata viņa ilgas un tiekšanos, bija Rihards Rudzītis.

Pēc priekšlaicīgas F.Lūkina nāves 1934. gadā R.Rudzītis pārņēma Latvijas Rēriha biedrības vadību (oficiāli no 1936. gada) pēc H.Rērihas lūguma, viņš bija arī galvenais biedrības izdevējs.

Rudzīša vadības laikā biedrības izdevējdarbība vēl vairāk paplašinājās un ieguva ievērojami augstāku kvalitāti, tika izdoti Rērihu darbi, Dzīvās Ētikas grāmatas, H.Blavatskas Slepenā Doktrīna un paša Rudzīša darbi. 1937. gadā tika atvērts oficiāls Nikolaja un Svjatoslava Rērihu gleznu Muzejs Rīgā, notika pirmā Baltijas Rēriha biedrību konference.

1940. gadā, jau pie padomju varas, pēc 5. augusta pavēles tika likvidētas visas biedrības Latvijā, to skaitā arī Latvijas Rēriha biedrība. Biedrības locekļi turpināja tikties līdz arestiem, kas norisinājās 1948.-1951. gados.

Pēc reabilitācijas 1954./1951. g. turpināja tikties nelielās grupās. Grāmatas tika pārrakstītas ar rokām, vesela virkne grāmatu tika izdotas nelegāli.

Latvijas Rēriha biedrība tika atjaunota 1988. gadā. Pārrunas par atjaunošanu iesākās jau 1987. gada rudenī, tiekoties ar Igaunijas un Lietuvas bijušo biedrību pārstāvjiem. Dibināšanas sanāksme notika 1988. gada 6. oktobrī Rakstnieku Savienības telpās Kr.Barona ielā 12., kas bija, līdzās Tautas frontei, arī biedrības pirmās telpas.

Oficiāls vakars ar ārzemju viesu piedalīšanos un "Ave Sol" kora koncertu M.Brauna vadībā notika „Ave Sol” telpās (bijusī Pētera-Pāvila baznīca). No vecajiem biedriem Haralds Lūkins uznesa uz skatuves Rēriha Miera Karogu, saglabātu vēl no vecās biedrības laikiem Rīgas Vēstures un Kuģniecības muzejā. Uzstājās biedrības jaunā prezidente Gunta Rudzīte (1933), kurai jau pēc sava tēva Riharda Rudzīša priekšlaicīgās nāves 1960. gadā bija jāpārņem neoficiāla biedrības vadība, jāuztur kontakti ar daudzajiem PSRS republiku cilvēkiem, kas interesējās par Rērihu idejām.

Biedrības darbība iesākās ar plašu lekciju lasīšanu. Interesējās visdažādākās iestādes, institūti. Lekciju cikli tika lasīti arī Zinību namā. Tika saņemts simtiem vēstuļu no visas bijušās Padomju Savienības.

Biedrībai izdevās atgūt daļu no vecās biedrības telpām Elizabetes ielā 21A-7. Darbību sāka atjaunotā „Uguns” izdevniecība, kas izdeva labā kvalitātē vairākus desmitus grāmatu. Ēkas, kurā atradās biedrība, īpašnieku pacelto īres cenu dēļ nācās veco dzīvokli pamest. Arī izdevniecība „Uguns” pamazām pārtrauca darbību finansiālu iemeslu dēļ.

Dažus gadus biedri, – ar direktores laipnu atļauju, – tikās Valsts Nacionālā mākslas muzeja Rēriha gleznu ekspozīcijas zālē. Īrēja telpas, tikās arī privātos dzīvokļos.

Pa to laiku Rīgā tikušas nodibinātas vēl divas Rēriha vārdā nosauktas organizācijas. Izveidojušās grupas Daugavpilī, Jelgavā u.c.

2005. gada 7. decembrī Latvijas Rēriha biedrībai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss (ar Latvijas Republikas finanšu ministrijas lēmumu N. 588, no 13.12.2005.).

Grāmatu izdošana 1990-to gadu vidū tika turpināta, sadarbojoties ar Minskas izdevniecību „Звезды гор” („Лотац”), izdodot Rērihu un R.Rudzīša darbus (pēdējos tulkojumā uz krievu valodu). Atsākta R.Rudzīša darbu izdošana arī latviešu valodā.

Kopš 2009. gada marta biedrības, kā arī tās jaunizveidotās izdevniecības „Sirds gaisma” vadību, pēc oficiāla biedru sanāksmes lēmuma, pieņēma jaunais prezidents Alvils Hartmanis (1979). Goda prezidents Gunta Rudzīte turpina darboties biedrības valdē, izdevniecībā, rakstniecībā.

Biedrība popularizē N.Rēriha Miera Pakta un Miera Karoga pamatidejas, kuras kļūst arvien aktuālākas mūsdienās.

Neaptverami plašs un liels ir Rēriha ieguldītais darbs Kultūras laukā.

 

Vladimirs Šibājevs

(1898-1975)

Fēliks Lūkins

(1875-1934)

Rihards Rudzītis

(1898-1960)

info@latvijasrerihabiedriba.lv