Aktualitātes

 

 

2017. gada 2. februārī Viļņā svinīgi tika atklāta izstāde „Nikolajs Rērihs un Latvija”. Lietuva ir trešā šīs izstādes norises vieta. Pirms tam tā pabija Sanktpēterburgā un, protams, Rīgā. Lietuvas Mākslas muzejā Viļņā (Lietuvos Dailes muzejus) to var apskatīt līdz 7. maijam (Adrese - Didžioji g. 4, Vilnius).

 

 

 

 

 

2016. gada 10. oktobrī Mākslas muzejā Rīgas Birža, Doma laukumā 6, notiks pēcpusdiena veltīta Nikolaja Rēriha dzimšanas dienai (dzimis 9.okt.). Pasākumu ietvaros notiks dokumentālās filmas „Rērihs un Latvija” pirmizrāde Rīgā. Filma ierakstīta krievu valodā ar latviešu subtitriem.
 

Pasākuma programma:
16:00 – 16:30 Nikolaja Rēriha pastāvīgās gleznu ekspozīcijas apskate (1. stāvā Boses zāle)
16:30 Mākslas muzeja Rīgas Birža vadītājas Daigas Upenieces ievadvārdi.
Tikšanās ar filmas veidotājiem.
17:00 Filmas „Rērihs un Latvija” demonstrēšana (50 min.)

Ieeja bezmaksas, bet nepieciešams iepriekš reģistrēties pa telefonu: (+371) 67 223434

vai pa e-pastu: kalvis.ozols@lnmm.lv

 

 

 

 

Sākot no 2016. gada 20. jūlija ārzemju mākslas muzejā „Rīgas Birža”, Doma laukumā 6, apmeklētājiem atvērta Nikolaja un Svjatoslava Rērihu gleznu pastāvīgā ekspozīcija. Mazajā Boses zālē izstādīti 22 darbi no Latvijas kolekcijas. Oficiāla atklāšana plānota rudenī.

 

 

 

 

 

2016. gada jūlijā nākusi klajā R.Rudzīša grāmata „Svētceļotāja piezīmes” tulkojumā uz krievu valodu («Записки пилигрима»). Pirmo reizi šis darbs izdots 1929. gadā.
Grāmata patiešām ir svētceļojums - pa Latviju. Autora neapturamā tieksme pēc skaistuma un ētiskuma dabā un cilvēkā piesātina visu šo darbu. „Svētceļotāja piezīmju” otrajā daļā svētceļojums turpinās pa Eiropas lielākajām pilsētām, kuru virsotnes un bezdibeņus autors apraksta, pielietojot sirdsskaidrības mērauklu. Rudzīša dziļā erudīcija un gara pasaules plašums ieved mūs mākslas pasaulē un ļauj ieskatīties visu lietu būtībā – skatīties caur sirdi.
Tulkojums uz krievu valodu - G.Rudzīte.

 

 

 

 

 

2016. gada 12. jūnijā Jūrmalas pilsētas muzejā noritēja dokumentāli-vēsturiskās filmas „Rērihs un Latvija” pirmizrāde. Filmu uzņēmusi studija „Gin-Dia” (no Šauļiem) pēc Latvijas Rēriha biedrības pasūtījuma. Tas ir ceļojums pa Latvijas vietām, kur dzīvoja un strādāja N.Rēriha radinieki. Kā arī pa tām vietām, kuras Nikolajs Rērihs apmeklēja bērnībā un arī vēlāk brieduma gados. Filma ieskaņota krievu valodā.

 

 

 

 

 

2016. gada 15. aprīlī Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, pie Parlamenta, oficiālā ceremonijā tika svinīgi pacelts Miera Karogs kopā ar Lietuvas Valsts karogu par godu Kultūras dienai. Lietuvā jau desmito gadu valsts mērogā 15. aprīli atzīmē kā oficiālu Kultūras dienu. Vienlaikus šajā dienā parlamentā noritēja arī starptautiska konference par tēmu - "Vai kultūra kļūst par valsts prioritāti?". Šajā konferencē Latviju pārstāvēja Latvijas Rēriha biedrība.

Ideju par Kultūras dienas nepieciešamību izvirzīja Nikolajs Rērihs jau 1930-ajos gados. 15. aprīlis tika izvēlēts kā starptautiskā Kultūras diena, jo šis datums saistīts ar svarīgu notikumu 1935. gadā, kad tika parakstīts pirmais starptautiskais līgums par kultūras pieminekļu aizsardzību kara un miera laikā - Rēriha Pakts.

 

 

 

 

 

Izstāde „Nikolajs Rērihs un Latvija” no Rīgas devusies tālāk uz Sanktpēterburgu,

kur tika svinīgi atklāta 19. februārī 2016. g. Rērihu ģimenes muzeja-institūta telpās.

Izstāde būs apskatāma līdz 24. aprīlim. Adrese: Васильевский остров, 18-я линия, д.1.

 

 

 

 

 

Mākslas muzeja "Rīgas Birža" lielajā zālē 2015. gada 13. novembrī tiks atklāta izstāde "Nikolajs Rērihs un Latvija". Izstāde būs apskatāma līdz 2016. gada 31. janvārim (Doma laukumā 6, Vecrīgā). Tajā tiks izstādītas visas Nikolaja un Svjatoslava Rērihu gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, kā arī arhīvu dokumenti, fotogrāfijas un portreti, kas saistīti ar Nikolaja Rēriha darbību Latvijā un Rērihu dzimtas vēsturi Kurzemē. Vienlaikus tiks izstādīti Latvijas mākslinieku darbi, kuri studējuši N.Rēriha vadītajā Mākslas veicināšanas skolā Pēterburgā.

Izstādi rīko Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Latvijas Rēriha biedrību.

 

 

 

 

 

 

2015. gada 15. aprīlī daudzās valstīs tiek atzīmēta 80. gadadiena kopš Rēriha Miera Pakta parakstīšanas. Šajā dienā tieši pirms 80 gadiem Baltajā Namā Vašingtonā, pēc prezidenta Rūzvelta rīkojuma, tika parakstīts Pakts kultūras vērtību aizsardzībai kara un miera laikā - Rēriha Pakts. Paktu parakstīja ASV un 20 Centrālās un Dienvidamerikas valstis. Neskatoties uz to, ka valsti, kurā notika šī ceremonija, mūsdienās nevar uzskatīt par piemēru kultūras pieminekļu aizsardzībā un miera veicināšanā pasaulē, šis notikums tomēr bija pavērsiens un pirmā lielā kultūras darbinieku uzvara, jo visā pasaulē valstu valdību līmenī tika pasludināta ideja par cilvēces patiesajiem dārgumiem. Nikolajs Rērihs, ilgus gadus darbojoties kultūras sfērā, zināja, ka kultūras pieminekļu un izglītības iestāžu aizsardzība nav iespējama bez pašas valsts līdzdalības. Tāpēc tika radīts Miera Pakts, kam bija jākļūst par likumu valstīs, kuras to parakstījušas. Par aizsardzības simbolu tika izraudzīts Miera Karogs kā kultūras un zināšanu simbols. Ja mēs tumsonību nereti dēvējam par - tumsu, tad kultūra un zināšanas ir - gaisma, tāpēc arī Miera Karogs pēc būtības simbolizē Gaismas uzvaru pār tumsu.

Neskatoties uz to, ka pēc 1935. gada Rēriha Pakts pilnībā nestājās spēkā kā likums, un neskatoties uz to, ka 1954. gadā tika pieņemta Hāgas konvencija pie UNESCO, kā Rēriha Miera Pakta vāja atblāzma, arvien vairāk un vairāk cilvēku visā pasaulē pieprasa Rēriha Pakta atjaunošanu un ieviešanu valstu likumdošanā. Arī pēdējie notikumi dažādās valstīs parāda, cik bezdarbīga ir Hāgas konvencija, kad mūsu acu priekšā demonstratīvi tiek iznīcinātas nenovērtējamas muzeju kolekcijas un senatnes pieminekļi. Rēriha Pakts nepieļauj šādu bezdarbību.

 

N.Rērihs - Pax per Cultura. (skice atklātnei, 1931.)

 

 

 

 

2014. gada oktobrī nākusi klajā Guntas Rudzītes grāmata „Rērihs un Latvija”

divās valodās (latviešu un krievu).
Grāmata izdota saistībā ar Nikolaja Rēriha 140 gadu jubileju.
Darbs sarakstīts, balstoties uz materiāliem, kas ievākti 1960.-70. gados, kā arī papildināts ar jaunākajiem atradumiem. Tajā stāstīts par mākslinieku, zinātnieku, filozofu Nikolaju Rērihu un viņa saikni ar Latviju.

 

 

 

 

 

2014. gada janvārī nācis klajā atmiņu krājums - "Mans tēvs Rihards Rudzītis".
Šajā grāmatā apkopotas rakstnieces un mākslas vēsturnieces Guntas Rudzītes atmiņas par savu tēvu dzejnieku, filozofu, rakstnieku Rihardu Rudzīti (1898-1960).
Kā īsta tēva meita, Gunta Rudzīte poētiskā noskaņā stāsta par neparastu cilvēku, kura dzīve iedvesmojusi daudzus jo daudzus.
Grāmata izdota divās valodās – latviešu un krievu. Tajā publicēti arī fotomateriāli.

 

 

 

 

 

2013. gada 9. oktobrī, pēc Starptautiskās Nikolaja Rēriha prēmijas komitejas lēmuma, ar Latvijas konsula Sanktpēterburgā starpniecību, Ermitāžā tika piešķirts apbalvojums Guntai Rudzītei par mūža ieguldījumu Rērihu mantojuma saglabāšanā.
Starptautiskā Nikolaja Rēriha prēmija ir augsts simbols, kurš apliecina īpašus nopelnus kultūras veicināšanā un saglabāšanā.

 

 

 

 

 

09.09.2013. Saistībā ar lasītāju lielo interesi par Guntas Rudzītes pētniecisko darbu - "Rērihs un Latvija", nolēmām sākt papildināt šo darbu ar arhīva materiāliem.

 

Darbu var izlasīt šeit:

http://www.latvijasrerihabiedriba.lv/images/konference/RerihsLatvijalat.htm

 

 

 

 

2013. gada 30. martā (plkst. 12:00) Latvijas Radio 3 Klasika (103,7 FM) rubrikā "Mūsu leģendas" pārraidīja ierakstu "Rihards Rudzītis un Rēriha biedrība Latvijā" (Redaktore Inga Žilinska).

Raidījums tapis saistībā ar R.Rudzīša 115 gadu jubileju. Par savu tēvu stāstīja Gunta Rudzīte, par Latvijas Rēriha biedrību un Rēriha Miera Paktu - Alvils Hartmanis.

 

Šeit raidījumu var noklausīties arī internetā.

 

 

 

 

2013. gada sākumā izdevniecībā "Звезды гор" iznākušas trīs grāmatas krievu valodā:

H.Rēriha - "Svētā Radoņežas Sergija Karogs" ("Знамя Преподобного Сергия Радонежского", grāmata izdota pēc 1934. un 1990. gada izdevumiem Rīgā.),

R.Rudzītis - "Tikšanās ar Juriju Rērihu" ("Встречи с Юрием Рерихом", otrs, papildināts izdevums.),

R.Rudzītis - "Kosmiskās stīgas Nikolaja Rēriha daiļradē" ("Космические струны в творчестве Николая Рериха", otrs izdevums.)

 

 

 

 

 

2013. gadā aprit 115 gadi kopš dzejnieka un filozofa Riharda Rudzīša dzimšanas 1898. gada 19. februārī.

Par godu šim notikumam Jūrmalas pilsētas muzejs sadarbībā ar Latvijas Rēriha biedrību sarīkoja piemiņas pasākumu 17. februārī Jūrmalas pilsētas muzeja telpās.

Par savu tēvu atnācējiem stāstīja G.Rudzīte, R.Rudzīša dzeju lasīja I.Raudsepa, muzicēja A.Hartmanis.

 

Annas Brigaderes dzejolis, veltīts Rihardam Rudzītim:

 

Saules Svētnīcā

Mans draugs, Tu ilgi turēts ielu gūstā,
Kur dzīve akmeņsoļiem smagi rit,
Kāds prieks, kad atkal sejā neappūstā
Svaigs ziedoņvējš Tev sārtu vilni sit.
Kā svētnīcā, kad visiem dvēsļu traukiem
Tu vaļā vēries svētbijīgi kluss
Tā stāvi, nogrimis pār ziedu laukiem,
Kad skats Tavs aizmirstības saldmē dus.
Tā zudis sev šai templī varenajā
Tu atkal kļuvis brīvs un savs, un pats,
Kā spārnots cēlies bezrobežu klajā
Tu saulei, debesīm un zemei rads.

 

 

 

 

No 2012. gada 2. novembra līdz 2013. gada 20. janvārim Mākslas muzeja „Rīgas Birža” (Doma laukums 6) Lielajā izstāžu zālē skatītājiem būs atvērta izstāde „Sudraba laikmets. Krievu māksla no Baltijas valstu kolekcijām. 1890-1930”.

Šajā izstādē būs apskatāmas arī trīs Nikolaja Rēriha gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas.

"Izstāde „Sudraba laikmets” atspoguļo īsu, bet spilgtu krievu mākslas uzplaukuma periodu, ko nosacīti dēvē par sudraba laikmetu. Šo laiku raksturo jauna pasaules uztvere un mākslinieciskā domāšana, visu kultūras jomu strauja attīstība, dažādu stilistisku tendenču koeksistence, daudzu mākslinieku apvienību („Mir iskusstva”, „Bubnovij vaļet”, „Golubaja roza”, „Sojuz russkih hudožņikov”, „Sojuz molodjoži” u.c.) aktīva darbība. 19. un 20. gadsimta mijas mākslas ainu Krievijā veidoja impresionisms, simbolisms un jūgendstils...
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā glabājas Baltijā plašākā krievu mākslas kolekcija. Šajā izstādē muzejs piedāvā skatītājiem iespēju līdzās LNMM kolekcijas darbiem skatīt Aleksandra Benuā, Mihaila Vrubela, Filipa Maļavina, Nikolaja Rēriha, Valentīna Serova, Konstantīna Somova, Pāvela Kuzņecova, Natālijas Gončarovas, Mihaila Larionova, u.c. mākslinieku izcilus daiļrades paraugus arī no Lietuvas un Igaunijas muzeju krājumiem. Pavisam tiek eksponēti 180 glezniecības, grafikas, tēlniecības mākslas darbi, kā arī atsevišķi porcelāna priekšmeti, kas radīti laikā no 1890. līdz 1930. gadam. Rīgas ekspozīcijai atlasīti 30 mākslas darbi no Igaunijas un 18 – no Lietuvas muzejiem."

 

 

 

 

2012. gada 9. oktobrī nākusi klajā Riharda Rudzīša grāmata - "Skaistuma apzināšanās glābs".

Darbs par Skaistuma principa lielo nozīmi, jo īpaši tagad, kad cilvēce stāv vistālāk no tā. Grāmatas nosaukumā ietilpst Dostojevska vārdi – „Skaistums glābs pasauli”, taču ar vienu papildinājumu – „Skaistuma apzināšanās glābs”. Šo darbu Rudzītis veltīja Nikolajam Rēriham. Vēlāk Helēna Rēriha kādā vēstulē nodēvēja to par „Ugunīgo himnu Skaistumam”. Šis ir grāmatas otrs izdevums, pirmo reizi tā iznāca 1936. gadā.
Grāmata „Skaistuma apzināšanās glābs” ir īss, visaptverošs, kodolīgs darbs. Autors tajā apkopojis pašas nozīmīgākās domas un atziņas no dažādu gadsimtu garadarbiem, pamazām atklājot Skaistuma principa ciešo saistību ar esības jēgu. Daudz plašāku pamatojumu Skaistumam Rudzītis atrod Austrumu literatūrā, kur Skaistums iegūst kosmisku nozīmi, kā viens no kosmosa pamatlikumiem. Šo grāmatu autors sarakstījis ārkārtīgā sirds degsmē un pacilātībā, tā vienlaikus ir kā veltījums kultūrai, nākotnes cilvēcei, ideālajai valstij, uz ko jātiecas.

 

 

 

 

 

Izdevniecība „Звезды гор” atkal laidusi klajā vairākas Riharda Rudzīša grāmatas krievu valodā: „Сознание Красоты спасет” („Daiļuma apzināšanās pestīs”, 2011.), „Симфония качеств” („Kādību simfonija”, 2012) un „Искусство творить взаимоотношения” („Māksla veidot savstarpējās attiecības”, 2012.).


„Сознание Красоты спасет” ir viena no pirmajām grāmatām, kas uzrakstīta uz austrumu filozofijas pamata, veltīta Nikolajam Rēriham. 1936. gadā tā iznāca Rīgā krievu un latviešu valodā. Helēna Rēriha nodēvēja šo darbu par „Ugunīgo himnu Skaistumam”.


„Симфония качеств” izdota pirmo reizi, Leopolda Cesjuļēviča tulkojumā. Grāmatu autors veidojis no Dzīvās Ētikas izrakstiem, kur apkopojis pilnvērtīga cilvēka nepieciešamās īpašības – kādības.


Grāmatai „Искусство творить взаимоотношения” ir sava vēsture. – Latvijas Rēriha biedrības sekretārs un mecenāts (no 1935. g.), ārsts homeopāts Haralds Lūkins (1906-1991), kas turpināja sava tēva Fēliksa Lūkina darbu, neraugoties uz daudzajām labajām īpašībām un lielo enerģiju, bija straujš un neaprēķināms attiecībās ar cilvēkiem. R.Rudzītis personīgi bieži bija liecinieks daudziem šādiem nepatīkamiem gadījumiem, tāpēc centās savam draugam palīdzēt, izrakstot no Dzīvās Ētikas grāmatām to, kas Haraldam būtu jāņem vērā attiecībās ar cilvēkiem. Izrakstu blociņu viņš uzdāvināja Haraldam. Izraksti trāpīja mērķī, vēl jo vairāk tāpēc, ka Haralds nezināja to, ka tie veltīti viņam, – citādi viņš varbūt aizvainotos. H.Lūkins blociņu rūpīgi pārrakstīja un atdeva Rudzītim ar dziļu pateicību. – Tagad biedrības arhīvā ir divu dažādu rokrakstu blociņi. Nodrukāti tie palīdz arī daudziem citiem.

 

 

 

 

 

2012. gada februārī izdevniecībā „Sirds gaisma” nākusi klajā grāmata-brošūra „Kultūra un Miera Karogs”.
Šis darbs ir kā atgādinājums par kultūras lielo nozīmi valsts dzīvē, par pamatvērtībām, mūžīgajām vērtībām.
 

Kultūras saglabāšanas un attīstības jautājums ir nodarbinājis un nodarbina ne vienu vien prātu. Mākslinieks un zinātnieks Nikolajs Rērihs visu savu mūžu ir veltījis rūpēm par kultūru, paceļot šo jautājumu pasaules mērogā, kad 1935. gadā Vašingtonā tika parakstīts Rēriha izstrādātais Miera Pakts kultūras vērtību aizsardzībai kara un miera laikā.
Šobrīd kultūras sfēra tiek apdraudēta divējādi: no vienas puses, valsts neapzinās tās nozīmīgumu un sniedz tai vāju atbalstu, no otras - pati kultūra mūsdienās tiek banalizēta, pielāgojot to arvien vairāk, tā saucamajām, modernajām tendencēm.
Viens neliels solis šādas situācijas mainīšanai varētu būt Kultūras dienas ieviešana, par kuru N.Rērihs jau izteicās 1931. gadā. Lietuvā šāda oficiāla Kultūras diena 15. aprīlī ir jau kopš 2007. gada. Šajā datumā 1935. gadā tika parakstīts Rēriha Pakts.
Grāmatā īsi aprakstīta Kultūras dienas idejas aktualitāte un Rēriha Miera Pakta tapšanas gaita, kā arī ietverti vēsturiski materiāli par Pakta virzību Latvijā pagājušā gadsimta 30. gados, kuri tiek publicēti pirmo reizi.

"Kas gan savā būtībā ir māksla, ja ne Skaistuma izpausme? Jums var būt kas skaists vai arī bezjēdzīgs..."
"Stādīsimies sev priekšā cilvēces vēsturi bez skaistuma dārgumiem. Mēs ieraudzīsim, ka veseli laikmeti paliek bez jebkādas nozīmes, pazaudējuši savu dvēseli. Bez garīgā skaistuma izpausmēm mēs paliksim nāves bezveidībā..."
"Tikai Kultūras vērtības dos risinājumu vissmagākajām dzīves problēmām. Tikai Kultūras vērtību vārdā cilvēce var plaukt..."
"Jūs rakstāt par krīzi dažādās zemēs. Tā nav finansiāla krīze, bet gan apdzisušu siržu krīze."
(Nikolajs Rērihs)

 

 

 

 

 

2011. gada novembrī izdevniecībā „Sirds gaisma” nākusi klajā Riharda Rudzīša dienasgrāmatas „Dvēseles dziesmas” II. daļa oriģinālvalodā, kura ietver periodu no 1920. līdz 1930. gadam. Dienasgrāmatai pavisam būs trīs daļas.

 

Šis periods ir lielu pārmaiņu laiks autora dzīvē. Rudzītis saprot, ka cēlās jūtas, kuras viņš piedēvējis kādai iemīļotai meitenei, ir viņa izdomātas, ka patiesībā viņiem ir maz kā kopīga. Nedaudz vēlāk iepazīstas ar jauno aktrisi Ellu Strazdiņu, kura tad arī kļūst par viņa dzīvesbiedri uz mūžu. Taču kopdzīve ir pārpratumu un grūtību pilna.
Rudzīša garīgie meklējumi nerimstas un alkas pēc ētiskā un skaistā visā dzīvē atainojas arī viņa dzejā un rakstu darbos gan grāmatās, gan periodiskajos izdevumos. Sākas intensīvs, radošs literārais darbs, iznāk pirmais dzejoļu krājums „Cilvēka dziesmas”, kam seko arī citi. Viņš kļūst par tautā atzītu dzejnieku. Raksta Rabindranatam Tagorem, kura darbus tulko, arī Romēnam Rollānam (grāmatu par Mahatmu Gandiju, Vivekanandu un Ramakrišnu autoram) un saņem arī no abiem atbildes. Autors arvien vairāk iepazīstas ar sava laika latviešu rakstnieku un citu kultūras darbinieku sabiedrību, tiekas ar Raini, Brigaderi, Z.Mauriņu u.c. E.Smiļģis vēlas iestudēt viņa sarakstīto lugu.
Autors iemīl ceļošanu un apceļo ne tikai Latviju, bet arī Eiropu ar tās galvaspilsētām un dabu, kā rezultātā top darbs „Svētceļotāja piezīmes”, ko izdod 1929. gadā. Daudzos dienasgrāmatas ierakstos skarti mākslas un skaistuma jēdzieni, meklējot to visdziļāko jēgu un misiju: – „Domāju: mana reliģija ir visur, kur pasaulē kaut kas daiļš, cēls, dižens. Kur uzliesmo kādas cēlas jūtas, skaists darbs”.
Lasītājs noteikti pamanīs, cik neparasta un filozofiski dziļa ir Rudzīša domu pasaule. Ja lasītājam brīžiem šķiet, ka autors ir naivs un daudz ko vēl nesaprot tā saucamajā ikdienas dzīvē, tad daudzās vietās tekstā parādās tik dziļas un nobriedušas filozofa domas, ka neviļus rodas iespaids, ka šo domu autors ir cilvēks ar daudzu mūžu pieredzi, jo ir brīži, kad liekas – to nevar uzrakstīt cilvēks tādā vecumā. Autors ir ļoti neparasts cilvēks-personība ar ārkārtīgi smalku un skaistu dvēseli. Blakus ikdienas rūpēm un grūtībām viņš atkal un atkal nojauš kādas skaidrākas, tīrākas pasaules eksistenci (ideālu pasaules), ko grūti izteikt vārdiem, bet tās esamība priekš autora ir daudz reālāka, nekā pati „reālā dzīve”.
1920-to gadu otrajā pusē Rudzītis iepazīstas ar teozofu literatūru, galvenokārt H.Blavatskas darbiem. Sastop ārstu-homeopātu Fēliksu Lūkinu (Latvijas Rēriha biedrības vadītāju), kurš vēlāk palūdz Rudzīti rediģēt "Dzīvās Ētikas" grāmatas tulkojumu uz latviešu valodu.

 

 

 

 

 

2011. gada augustā nācis klajā albums - "Nikolaja Rēriha gleznas Latvijā" latviešu un krievu valodā.

Albums ietver Nikolaja Rēriha darbus, kuru pamatkolekcija atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Teksta autors - Gunta Rudzīte. Albumā iekļautas arī fotogrāfijas no Latvijas Rēriha biedrības arhīva.

Izdots izdevniecībā "Sirds gaisma".

 

 

 

 

 

Minskā, izdevniecībā „Звезды Гор” (2011.), krievu valodā iznākusi Guntas Rudzītes tulkojumā no vācu valodas Latvijas (Vidzemes) vācieša Manfrēda Kībera sirsnīgā grāmatiņa „Три свечи маленькой Вероники” („Mazās Veronikas trīs sveces” – Manfred Küber „Die drei Lichter kleiner Veronika”).
M.Kībers (1880-1933) prot vienkāršos, poētiskos ikdienas tēlos ietvert lielās pasaules likumības: reinkarnāciju, karmu, smalko pasauli. Ar bezgala cieņu un sirsnību viņš parāda vecu ebreju, kas upurē sevi mazmeitiņas dēļ. Pats M.Kībers tikai dzīves otrajā pusē aizbrauc no Vidzemes uz Bavārijas kalniem.

 

 

 

 

 

2011. gada vasaras sākumā nākusi klajā Riharda Rudzīša jaunības gadu dienasgrāmata „Dvēseles dziesmas” divos sējumos krievu valodā (izdevniecībā "Звезды Гор"). Tajos ietverts periods no 1914. līdz 1929. gadam.
Lasītājs noteikti pamanīs cik ļoti R.Rudzīša uzskati jau agrā jaunībā ir pilni ar dziļu filozofiju un atšķiras no vispārpieņemtajiem. Skaistuma meklējumi un alkas pēc cēlā un tīrā visā dzīvē ir tik izteikti, ka neviļus nāk prātā domas, ka autors dzīvo kādā citā cēlākā pasaulē, kuru reti kurš spēj saskatīt un saprast, – pasaulē, kura tik tāla no ikdienas dzīves pelēcības, ka autoram daudzas vispārpieņemtas un it kā pašsaprotamas dzīves aksiomas bija svešas, kas arī radīja ne mazums pārdzīvojumu un pārpratumu. Taču autors nebūt nebija naivs, kā to parasti mēdz tulkot, jo savos uzskatos jau kopš bērnības bija nesatricināms un katrs nākamais dzīves gads tos tikai nostiprināja:
„Es vēlējos nonest no lielās saules zemē daiļuma kausu un katrai būtnei ieliet pa lāsītei”.

(R.Rudzītis, 1918. g. februārī)

 

 

 

 

 

2011. g. 24. februārī, Rīgā, Latvijas Rēriha biedrības biedri tikās ar Indijas vēstnieku Latvijā un Zviedrijā Ašoku Sadžanharu un sirsnīgā gaisotnē izrunāja jautājumus par turpmāko sadarbību kultūras jomā. Sarunās tika skarts arī jautājums par 15. aprīļa atzīšanu par Kultūras dienu. Indija vienmēr ar godbijību atceras Rērihus un viņu lielo ieguldījumu kultūras un zinātnes laukā.

 

 

 

 

2010. gada decembrī atkārtoti nācis klajā Riharda Rudzīša mūža darbs "Svētā Grāla Brālība".

Šis ir otrs izlabots izdevums. Šoreiz izdots mūsu pašu izdevniecībā "Sirds gaisma".

 

„Vai tiešām – visas šīs ilgu ugunis un to kristalizējumi leģendās būtu veltīgi un aplami? Vai viss tas būtu tikai bērnišķi naiva iedoma, bez kāda reāla pamata? Sauso intelektu gan var apmāt kailā fantāzija, bet tīras sirds intuīciju nevar pievilt, jo skaidra sirds zina.”

 

„Pamazām cilvēki nonāks pie atziņas, ka leģenda ir patiesa vēsture, dokumenti atradīsies. Katrs atklājums apstiprina, ka patiesība dzīvo un tā jāpieņem. Ja leģendas dzīvo, tad arī Brālības vēsture iegūs ticamu apstiprinājumu.”

 

 

 

 

 

Pirms 75 gadiem Vašingtonā, Baltajā namā, ASV prezidenta Franklina Rūzvelta vadībā oficiāli tika parakstīts Rēriha Miera Pakts kultūras pieminekļu aizsardzībai (1935. g. 15. aprīlī), šādā veidā pirmo reizi cilvēces vēsturē jautājums par cilvēces kultūras mantojuma aizsardzību tika pacelts globālā mērogā.

Šim notikumam par godu 2010. gada 21. septembrī Rīgā Mazajā Ģildē norisināsies Latvijā esošo Rēriha organizāciju rīkota īpaša konference "Rēriha Miera Paktam 75", kura noritēs diplomātiskā līmenī.

 

 

 

 

2010. gada jūnijā izdevniecībā „Sirds gaisma” nākusi klajā Riharda Rudzīša dienasgrāmatas „Dvēseles dziesmas” I. daļa oriģinālvalodā, kura ietver periodu no 1914. līdz 1920. gadam. Pavisam dienasgrāmata sastāvēs no trijām daļām.

Dzejnieks un filozofs, pazīstams sabiedrisks darbinieks Rihards Rudzītis (1898-1960) eseju, dzejas, zinātniski filozofisku darbu vidū atstājis arī pārdomu un notikumiem bagātu dienasgrāmatu, kuru sācis rakstīt vēl zēns būdams 1912. gadā. Tā aptver trīs apjomīgus sējumus, būtībā Latvijas valsts tapšanas un brieduma gadus; virkni personību, to vidū Annu Brigaderi un Zentu Mauriņu, Raini un Aspāziju, Kārli Kundziņu, ciešā sarakstē – Rērihu ģimeni.
Dzīves pamatmoto R.Rudzītim ir skaistais. Reiz viņš pamācīja: „Ja nezini, kā pareizi rīkoties, padomā: vai būs skaisti. Ja būs skaisti, būs arī pareizi”. Tuva viņam ir austrumu doma: „cilvēks paceļas augšup, esot vienotībā ar Skaisto, noraugoties Skaistajā, ieklausoties Skaistajā, domājot Skaisti”.
1918. gada 19. februārī viņš raksta: „Es vēlējos nonest no lielās saules zemē daiļuma kausu un katrai būtnei ieliet pa lāsītei”.

 

 

 

 

 

2010. gada 24. marts bija sevišķa diena Latvijas Rēriha biedrībai, kad svinīgā sanāksmē tika atzīmētas svarīgas jubilejas. Pagājuši 90 gadi kopš Dzīvās Ētikas grāmatu aizsākumiem, kuras oriģināla valodā Rērihi vēlējās izdot Rīgā (materiālu iemeslu dēļ dažas pirmās grāmatas tika izdotas Parīzē, taču vēlāk no jauna Rīgā ar labojumiem). Tāpat tika atzīmēta 90 gadu jubileja kopš Rēriha biedrības Latvijā aizsākumiem, toreiz vēl neliela, Šibājeva un Rērihu izveidota grupa, kā arī 80 gadu jubileja kopš oficiālas Latvijas Rēriha biedrības reģistrācijas 1930. g.

Šogad paiet 75 gadi kopš Rēriha Pakta parakstīšanas Baltajā Namā, Vašingtonā, kuru parakstīja arī visas Dienvidamerikas valstis.

Paiet arī 50 gadi kopš Jurija Rēriha un Riharda Rudzīša aiziešanas.

 

 

 

 

2010. gada janvārī Latvijas Rēriha biedrība svinīgi atklāja piemiņas plāksni Rīgā, uz ēkas Elizabetes ielā 21A, kuras piektā stāva desmit istabās no 1933. gada līdz 1940. gadam atradās Latvijas Rēriha biedrība un oficiāls Nikolaja un Svjatoslava Rērihu gleznu muzejs. Šīs telpas, pēc ilgstošiem meklējumiem, atrada toreizējais biedrības vadītājs Fēliks Lūkins (1875-1934). Par šīm telpām un Muzeju jūsmoja toreizējā Latvijas centrālā prese (skatīt J.Sudrabkalna, J.Madernieka un V.Tretjakova u.c. rakstus).
Tā nu sanāca, ka F.Lūkina pāragrās nāves dēļ, 1934. gadā., praktiski visu laiku, kamēr biedrība atradās šajās telpās, to vadīja latviešu dzejnieks un filozofs Rihards Rudzītis (1898-1960), pēc Helēnas Rērihas lūguma.
Avīzē „Jaunākās ziņas” regulāri varēja lasīt informāciju par Muzeja darbību. Muzejā dežūrēja gids, tika pārdotas reprodukcijas, atklātnes un grāmatas par Rērihu. Lekcijas par mākslu lasīja pazīstamais mākslas vēsturnieks Jānis Siliņš.

 

 

Ēka Elizabetes ielā 21A (1937. gadā un 2010.).

 

 

 

Šeit var apskatīt agrāko gadu aktualitātes

 

 

info@latvijasrerihabiedriba.lv