Aktualitātes

Vienlaikus ar Nikolaja Rēriha 150 gadu jubileju, 2024. gadā aprit 150 gadi kopš rakstnieka un Latvijas Rēriha biedrības biedra Aleksandra Klizovska dzimšanas (1874-1944). Viņš bija viens no visvecākajiem biedriem un saistīts ar biedrības aizsākumiem. Viņa traģiskais liktenis Otrā Pasaules kara juku laikos neviļus atgādina par agrāko gadsimtu mocekļiem.
Dvēseles dziļumos saskaroties ar Dzīvās Ētikas Mācību, bieži vien rodas vēlme rast vislabākos vārdus un tēlus, lai iepazīstinātu meklējošas dvēseles ar šo Uguns Avotu. Tādas domas bieži apmeklēja arī Klizovski, kurš bija apveltīts ar laba rakstnieka un domātāja talantu. Tā 1930-to gadu otrā pusē nāca klajā trīs sējumi ar „Jaunā Laikmeta pasaules izpratnes pamatiem”, kas iepazīstināja lasītāju ar Dzīvās Ētikas Mācības pamattēzēm. Šo darbu Klizovskis sarakstīja ciešā sadarbībā ar Helēnu Rērihu, kad no Rīgas uz Indiju tika sūtītas melnrakstu lappuses un vēstules ar jautājumiem. H.Rēriha, saņemot pirmo vēstuli no vēl nepazīstama adresāta, rakstīja: „Vispirms man jāsaka, ka Jūsu brīnišķīgais darbs atnesa lielu prieku. Tas ir tieši tas, kas šobrīd ir tik neatliekami vajadzīgs, jo visos iespējamos veidos jāmodina apziņa, kas iegrimusi sastingušos aizspriedumos un nomākta ar bargā laika šausmām. Jo jaunās ēras rītausma jau jūtama, un jāprot to sagaidīt ar atmodinātu garu. Ar nepacietību gaidu Jūsu darba turpinājumu, ko vajadzētu nopublicēt un plaši izplatīt.” (08.02.1934.)
Liels skaits Dzīvās Ētikas vai Agni Jogas Mācības studētāju pienāca pie tās, pateicoties A.Klizovska „Jaunā Laikmeta pasaules izpratnes pamatiem”.

Mēs esam pārliecināti, ka tā tas būs arī turpmāk.

2024. gadā daudzās pasaules valstīs atkal vareni ieskanēsies Rēriha vārds! Šis gads būs jubilejas gads – 150 gadi kopš diženā mākslinieka, domātāja, zinātnieka un sabiedriskā darbinieka dzimšanas.
Nikolaju Rērihu (1874-1947) pasaule pazīst kā kultūras aizstāvi un šādas aizstāvēšanas instrumenta – Rēriha Pakta – izveidotāju. Viņš ne tikai rūpējās par jau esošajām kultūras bagātībām, bet radīja arī pats visdiženākās mākslas vērtības. Viņš bija skaistuma pravietis vēl nepieredzētos apmēros. Nekad vēl cilvēcei nav bijis tik nepieciešams atgādināt par daili un kultūru kā tagad, kad ikdiena ir kļuvusi tik tukša un bezjēdzīga bez šiem esības pamatiem. Nikolajs Rēriha pasaulei atstāja mantojumu, kas var glābt cilvēci, taču kā jau reiz tika teikts – ne skaistums pats par sevi glābs pasauli, bet „skaistuma apzināšanās glābs”. Rēriha daiļrade tās cēlajā skaistumā un dziļumā ir bezgalīga savos pamatos, tā ir kā dziedinošs dzīvā ūdens avots, kurš nekad neizsīks.

„Skaistais ved mūs pāri visiem tiltiem.
Skaistais atdara visciešāk noslēgtos aizslēgus.
Skaistais darina gaismas spārnus un apvieno cilvēku dvēseles
viņu tieksmē uz vienvienīgo Gaismu.”
(N.Rērihs)

2022. gada 19. maija rītā aizgāja no mums mūžībā dižena dvēsele –

Gunta Rudzīte (1933.).

Viņas sirds uguns mūs sildīja daudzus, daudzus gadus. Līdz pat pēdējam laikam viņa piedalījās mūsu biedrības dzīvē. Gunta Rudzīte pārstāv to rērihiešu paaudzi, kura dzīvoja pašu Rērihu laikā. Daudzus gadus viņa vadīja Latvijas Rēriha biedrību – oficiāli no 1988. līdz 2009. gadam. Tāpat kā viņas tēvs Rihards Rudzītis, viņa nesa diženo pieredzes un kalpošanas kausu.
Grāmatu lasīšana vien ne vienmēr ir pietiekama, nepieciešams dzīvs piemērs ar uzkrātu pieredzi, kuras vērtību vārdos izteikt nav iespējams. Mums šāds zemes skolotājs bija Gunta. Viņa mācīja būt iecietīgiem, mīlēt cilvēku, iedziļināties dzīves pamatlikumos, ieraudzīt skaistumu, kas piepilda visu pasauli, nebūt naiviem un vienlaikus prast sapņot. Viņa izgāja caur vissmagākajām ciešanām, taču vienlaikus piedzīvoja arī neaizmirstamus sirds prieka mirkļus. Viņa bija visīstākais Agni Jogs šā vārda vistiešākā un plašākā nozīmē. Mēs esam priecīgi, ka Rihardam Rudzītim bija tāda meita. Smagajos gados viņa spēja saglabāt biedrības un tēva arhīvu, vēlāk daudz strādāja, lai izdotu tēva darbus arī tulkojumā uz krievu valodu. Gunta Rudzīte ir rakstu autore par Rērihiem, par tēvu, apkopojusi pētījumus, atmiņas, rakstījusi esejas.
Visa viņas dzīve ir kalpojums augstiem ideāliem, kādiem kalpoja arī paši Rērihi.
Mums visiem viņas ļoti, ļoti pietrūks.

2020. gada 20. augustā, pēc ilgāka pārtraukuma, mākslas muzejā „Rīgas Birža” tika atvērta pastāvīgā Nikolaja Rēriha gleznu ekspozīcija.

Gleznas izvietotas jaunā, īpaši noformētā telpā – "Rēriha kabinetā". Izstādītas ap 20 gleznas. Vienlaikus apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar literatūru, kas saistīta ar Nikolaju Rērihu un viņa daiļradi.

Ekspozīcijas zāle atrodas trešajā stāvā, Austrumu mākslas nodaļā.

Izstādes atklāšanas sižets tika demonstrēts arī Latvijas Televīzijā:

Rīgas Birža svin 9. dzimšanas dienu.

2020. gada janvārī tika laista klajā Margaritas Vallas grāmata krievu valodā "Āzijas valdzinājums" ("Очарование Азии").

Margarita Valla (1938-2013) — zinātniece-lingvistiķe, filoloģisko zinātņu kandidāte. Nodarbojās ar ketu (Sibīrijas mazā tauta) valodas un kultūras pētniecību. Vadīja Ārzemju valodu katedru Vēstures, filoloģijas un filozofijas institūtā (PSRS Zinātņu akadēmijas Sibīrijas filiālē) no 1977 — 1989 g. Pēc tam pārcēlās uz dzīvi Vācijā. Vairāk kā 25 gadus aktīvi piedalījās Rēriha kustībā. Grāmata ietver rakstu izlasi, lekciju un referātu tekstus, ceļojumu un ekspedīciju dienasgrāmatas, dzeju, — tas viss atspoguļo autores daudzpusīgo zinātniski-pētniecisko un radošo darbību.
Margarita Valla bija liels Latvijas Rēriha biedrības draugs.

Grāmatu var pasūtīt caur Sibīrijas Rēriha biedrības mājas lapu.

Saistībā ar I.Aivazovska gleznu izstādi (darbības laiks no 05.10.19. līdz 05.01.20.) 2019. g. 21. novembrī Mākslas muzejā “Rīgas Birža” tiks nolasīta lekcija “Ivans Aivazovskis un viņa laikabiedri”. Lekciju lasīs muzeja-rezervāta “Izborska” zinātniskais sekretārs, kulturologs

Vladimirs Meļņikovs (Krievija).
Ivans Aivazovskis (1817-1900) bija pazīstams ar vairākām paaudzēm izcilu literātu, mākslinieku, zinātnieku, valsts un sabiedrisko darbinieku, tai skaitā ar dzejniekiem Vasiliju Žukovski, Aleksandru Puškinu un Afanasiju Fetu, gleznotāju Arhipu Kuindži.
Satikšanās ar Kuindži bijusi īpaša – piecpadsmitgadīgais Arhips aizgājis kājām no Taganrogas uz Feodosiju, lai mācītos pie pasaulslavenā Ivana Aivazovska. Savukārt Kuindži, kad viņš jau pats bija kļuvis par ievērojamu gleznotāju un Mākslas akadēmijas profesoru, uzņēma savā darbnīcā Ivana Aivazovska mazdēlu Mihailu Latri. Toties par Mihailu Latri vissirsnīgākās atmiņas saglabājis Nikolajs Rērihs, viņa mācību līdzgaitnieks Arhipa Kuindži darbnīcā. Lekcija veltīta minēto mākslinieku radošajām saiknēm.

22. novembrī tiks nolasīta vēl viena lekcija:

"Dzīvā Ētika Nikolaja Rēriha glezniecībā."

(Mākslinieka daiļrade no filozofiski-reliģiskā aspekta.)

Lekcijas krievu valodā.
Norises vieta: Mākslas muzeja "Rīgas Birža" Konferenču zāle (3. stāvā),

21.11. 17:00 / 22.11. 17:30. Vietu skaits ierobežots. Papildus informācija: T: 67225209, vita.ozolina@lnmm.lv

2018. g. 13. februārī Aspazijas mājā Jūrmalā (Z.Meierovica prospektā 18/20), pulksten 18:00, noritēs pasākums – „Dvēseles dziesmas”. Aspazijas laikabiedram dzejniekam Rihardam Rudzītim 120.
19. februārī aprit 120 gadi kopš rakstnieka un dzejnieka Riharda Rudzīša dzimšanas. Dzimis un uzaudzis Jūrmalā, Mellužos, mācījies Dubultu ģimnāzijā, visu mūžu veltījis dzīves jēgas meklējumos, smeļoties garīgās bagātības no antīkās pasaules filozofu atziņām, kā arī austrumu dižgariem. R. Rudzītis, kā par viņu izteicās Nikolajs un Helēna Rērihi, – ir rakstnieks, kurš savos darbos spējis apvienot gan izcila dzejnieka, gan arī zinātnieka pieeju. Pagājušā gadsimta 20-tie un 30-tie gadi ir viņa visaktīvākās darbības periods rakstniecībā, kā arī piedaloties un vadot Latvijas Rēriha biedrību.

Pasākumā tiks prezentēta Aspazijas vēstule Latvijas Rēriha biedrībai, kur dzejniece raksta savas atmiņas par ārstu Fēliksu Lūkinu pēc viņa pēkšņās nāves 1934. gadā. Vienlaikus tiks stāstīts arī par J.Raiņa un R.Rudzīša tikšanos 1929. g.

2017. g. 20. decembrī jaunajā Rērihu Muzejā – Krievijas Valsts Austrumu mākslas muzeja filiālē, tiek atvērta izstāde „Nikolajs Rērihs – Izaugsme”. Izstādē apskatāmi 190 Nikolaja Rēriha mākslas darbi, kuri stāsta par galvenajiem mākslinieka radošajiem dzīves posmiem. Īpaša sadaļa veltīta arī N.Rēriha mūža tēmai – kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī viņa garīgajiem meklējumiem.

Ekspozīcijā iekļauti darbi no Valsts Krievu mākslas muzeja Pēterburgā, Valsts Tretjakova galerijas, Valsts Austrumu mākslas muzeja kā arī no Nikolaja Rēriha muzeja Ņujorkā. Apmeklētājiem būs iespēja apskatīt triptihu, kuru veido divas gleznas no Ņujorkas Rēriha muzeja un viena glezna no Tretjakova galerijas: „Madonna Oriflamma”, „Svētais Francisks” un „Sv. Radoņežas Sergijs”.

Tiks izdots arī izstādei veltīts albums-katalogs.

Izstāde ilgs līdz 17. janvārim (2018.)

Adrese: Москва, Малый Знаменский пер., д. 3/5.

2017. gada 24. jūnijā Barnaulā, Altajā, aizgājis mūžībā mākslinieks un kultūras darbinieks

Leopolds Cesjuļēvičs.

Mēs esam zaudējuši draugu un izcilu cilvēku, kurš visu savu dzīvi veltījis Rērihiem,

kalpodams kultūrai un dailei.

Guntas Rudzītes vārdi veltīti Leopolda C. piemiņai:

Aizgājis mūžībā mūsu draugs mākslinieks gleznotājs Leopolds Cesjuļēvičs. Dzimis 1937. gada 22. augustā poļu ģimenē, kas jau trešajā paaudzē dzīvoja Latvijā. Pabeidzis Mākslas akadēmiju Rīgā, viņš nolēma sākt jaunu dzīvi, pārceļoties uz Altaju.
Jau kā zēns viņš ienāca mūsu ģimenē, 14 gadu vecumā, gandrīz katru vakaru viņu saistīja sarunas ar manu tēvu – rakstnieku, filozofu Rihardu Rudzīti. Te viņš jutās kā mājās, un bezgala tuvi kļuva viņam Nikolajs un Helēna Rērihi, viņu daiļrade.
Mūs saistīja ar viņu, no attāluma, sarakste, sarunas pa telefonu un, visupirms, viņa sirds siltums. Vēstulēs viņš bieži par Rihardu Rudzīti rakstīja – „mūsu papus”. Viņš daudz palīdzēja R.Rudzīša darbu izdošanā, tulkoja tos no latviešu uz krievu valodu. Mēs ne vienu reizi vien pārliecinājāmies, cik dziļi un gudri viņš saprata to garīgo mantojumu, ko atnesa Rērihi. Dažādi cilvēki bieži vērsās pie viņa pēc padoma. Ar katru gadu viņa daiļrade tapa arvien pilnīgāka, krāsas un tēli izpildīti tik savdabīgā un pārdomātā manierē, kā jau izcilam māksliniekam. Gleznu skaistums ietver arī viņa sirds siltumu.
Grūti pierast pie domas, ka viņa vairs nav te, virs zemes. Lai viņa dvēselei gaiši un labi!

Draugu vārdā,

Gunta R.

2016. gada 10. oktobrī Mākslas muzejā Rīgas Birža, Doma laukumā 6, notiks pēcpusdiena veltīta Nikolaja Rēriha dzimšanas dienai (dzimis 9.okt.). Pasākumu ietvaros notiks dokumentālās filmas „Rērihs un Latvija” pirmizrāde Rīgā. Filma ierakstīta krievu valodā ar latviešu subtitriem.

Pasākuma programma:
16:00 – 16:30 Nikolaja Rēriha pastāvīgās gleznu ekspozīcijas apskate (1. stāvā Boses zāle)
16:30 Mākslas muzeja Rīgas Birža vadītājas Daigas Upenieces ievadvārdi.
Tikšanās ar filmas veidotājiem.
17:00 Filmas „Rērihs un Latvija” demonstrēšana (50 min.)

Ieeja bezmaksas, bet nepieciešams iepriekš reģistrēties pa telefonu: (+371) 67 223434

vai pa e-pastu: kalvis.ozols@lnmm.lv

2016. gada jūlijā nākusi klajā R.Rudzīša grāmata „Svētceļotāja piezīmes” tulkojumā uz krievu valodu («Записки пилигрима»). Pirmo reizi šis darbs izdots 1929. gadā.
Grāmata patiešām ir svētceļojums - pa Latviju. Autora neapturamā tieksme pēc skaistuma un ētiskuma dabā un cilvēkā piesātina visu šo darbu. „Svētceļotāja piezīmju” otrajā daļā svētceļojums turpinās pa Eiropas lielākajām pilsētām, kuru virsotnes un bezdibeņus autors apraksta, pielietojot sirdsskaidrības mērauklu. Rudzīša dziļā erudīcija un gara pasaules plašums ieved mūs mākslas pasaulē un ļauj ieskatīties visu lietu būtībā – skatīties caur sirdi.
Tulkojums uz krievu valodu - G.Rudzīte.

2016. gada 15. aprīlī Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, pie Parlamenta, oficiālā ceremonijā tika svinīgi pacelts Miera Karogs kopā ar Lietuvas Valsts karogu par godu Kultūras dienai. Lietuvā jau desmito gadu valsts mērogā 15. aprīli atzīmē kā oficiālu Kultūras dienu. Vienlaikus šajā dienā parlamentā noritēja arī starptautiska konference par tēmu - "Vai kultūra kļūst par valsts prioritāti?". Šajā konferencē Latviju pārstāvēja Latvijas Rēriha biedrība.

Ideju par Kultūras dienas nepieciešamību izvirzīja Nikolajs Rērihs jau 1930-ajos gados. 15. aprīlis tika izvēlēts kā starptautiskā Kultūras diena, jo šis datums saistīts ar svarīgu notikumu 1935. gadā, kad tika parakstīts pirmais starptautiskais līgums par kultūras pieminekļu aizsardzību kara un miera laikā - Rēriha Pakts.

Mākslas muzeja "Rīgas Birža" lielajā zālē 2015. gada 13. novembrī tiks atklāta izstāde "Nikolajs Rērihs un Latvija". Izstāde būs apskatāma līdz 2016. gada 31. janvārim (Doma laukumā 6, Vecrīgā). Tajā tiks izstādītas visas Nikolaja un Svjatoslava Rērihu gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, kā arī arhīvu dokumenti, fotogrāfijas un portreti, kas saistīti ar Nikolaja Rēriha darbību Latvijā un Rērihu dzimtas vēsturi Kurzemē. Vienlaikus tiks izstādīti Latvijas mākslinieku darbi, kuri studējuši N.Rēriha vadītajā Mākslas veicināšanas skolā Pēterburgā.

Izstādi rīko Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Latvijas Rēriha biedrību.

2015. gada 15. aprīlī daudzās valstīs tiek atzīmēta 80. gadadiena kopš Rēriha Miera Pakta parakstīšanas. Šajā dienā tieši pirms 80 gadiem Baltajā Namā Vašingtonā, pēc prezidenta Rūzvelta rīkojuma, tika parakstīts Pakts kultūras vērtību aizsardzībai kara un miera laikā - Rēriha Pakts. Paktu parakstīja ASV un 20 Centrālās un Dienvidamerikas valstis. Neskatoties uz to, ka valsti, kurā notika šī ceremonija, mūsdienās nevar uzskatīt par piemēru kultūras pieminekļu aizsardzībā un miera veicināšanā pasaulē, šis notikums tomēr bija pavērsiens un pirmā lielā kultūras darbinieku uzvara, jo visā pasaulē valstu valdību līmenī tika pasludināta ideja par cilvēces patiesajiem dārgumiem. Nikolajs Rērihs, ilgus gadus darbojoties kultūras sfērā, zināja, ka kultūras pieminekļu un izglītības iestāžu aizsardzība nav iespējama bez pašas valsts līdzdalības. Tāpēc tika radīts Miera Pakts, kam bija jākļūst par likumu valstīs, kuras to parakstījušas. Par aizsardzības simbolu tika izraudzīts Miera Karogs kā kultūras un zināšanu simbols. Ja mēs tumsonību nereti dēvējam par - tumsu, tad kultūra un zināšanas ir - gaisma, tāpēc arī Miera Karogs pēc būtības simbolizē Gaismas uzvaru pār tumsu.

Neskatoties uz to, ka pēc 1935. gada Rēriha Pakts pilnībā nestājās spēkā kā likums, un neskatoties uz to, ka 1954. gadā tika pieņemta Hāgas konvencija pie UNESCO, kā Rēriha Miera Pakta vāja atblāzma, arvien vairāk un vairāk cilvēku visā pasaulē pieprasa Rēriha Pakta atjaunošanu un ieviešanu valstu likumdošanā. Arī pēdējie notikumi dažādās valstīs parāda, cik bezdarbīga ir Hāgas konvencija, kad mūsu acu priekšā demonstratīvi tiek iznīcinātas nenovērtējamas muzeju kolekcijas un senatnes pieminekļi. Rēriha Pakts nepieļauj šādu bezdarbību.

2013. gada 30. martā (plkst. 12:00) Latvijas Radio 3 Klasika (103,7 FM) rubrikā "Mūsu leģendas" pārraidīja ierakstu "Rihards Rudzītis un Rēriha biedrība Latvijā" (Redaktore Inga Žilinska).

Raidījums tapis saistībā ar R.Rudzīša 115 gadu jubileju. Par savu tēvu stāstīja Gunta Rudzīte, par Latvijas Rēriha biedrību un Rēriha Miera Paktu - Alvils Hartmanis.

Šeit raidījumu var noklausīties arī internetā.

2013. gada sākumā izdevniecībā "Звезды гор" iznākušas trīs grāmatas krievu valodā:

H.Rēriha - "Svētā Radoņežas Sergija Karogs" ("Знамя Преподобного Сергия Радонежского", grāmata izdota pēc 1934. un 1990. gada izdevumiem Rīgā.),

R.Rudzītis - "Tikšanās ar Juriju Rērihu" ("Встречи с Юрием Рерихом", otrs, papildināts izdevums.),

R.Rudzītis - "Kosmiskās stīgas Nikolaja Rēriha daiļradē" ("Космические струны в творчестве Николая Рериха", otrs izdevums.)

2013. gadā aprit 115 gadi kopš dzejnieka un filozofa Riharda Rudzīša dzimšanas 1898. gada 19. februārī.

Par godu šim notikumam Jūrmalas pilsētas muzejs sadarbībā ar Latvijas Rēriha biedrību sarīkoja piemiņas pasākumu 17. februārī Jūrmalas pilsētas muzeja telpās.

Par savu tēvu atnācējiem stāstīja G.Rudzīte, R.Rudzīša dzeju lasīja I.Raudsepa, muzicēja A.Hartmanis.

Annas Brigaderes dzejolis, veltīts Rihardam Rudzītim:

Saules Svētnīcā

Mans draugs, Tu ilgi turēts ielu gūstā,
Kur dzīve akmeņsoļiem smagi rit,
Kāds prieks, kad atkal sejā neappūstā
Svaigs ziedoņvējš Tev sārtu vilni sit.
Kā svētnīcā, kad visiem dvēsļu traukiem
Tu vaļā vēries svētbijīgi kluss
Tā stāvi, nogrimis pār ziedu laukiem,
Kad skats Tavs aizmirstības saldmē dus.
Tā zudis sev šai templī varenajā
Tu atkal kļuvis brīvs un savs, un pats,
Kā spārnots cēlies bezrobežu klajā
Tu saulei, debesīm un zemei rads.

No 2012. gada 2. novembra līdz 2013. gada 20. janvārim Mākslas muzeja „Rīgas Birža” (Doma laukums 6) Lielajā izstāžu zālē skatītājiem būs atvērta izstāde „Sudraba laikmets. Krievu māksla no Baltijas valstu kolekcijām. 1890-1930”.

Šajā izstādē būs apskatāmas arī trīs Nikolaja Rēriha gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas.

"Izstāde „Sudraba laikmets” atspoguļo īsu, bet spilgtu krievu mākslas uzplaukuma periodu, ko nosacīti dēvē par sudraba laikmetu. Šo laiku raksturo jauna pasaules uztvere un mākslinieciskā domāšana, visu kultūras jomu strauja attīstība, dažādu stilistisku tendenču koeksistence, daudzu mākslinieku apvienību („Mir iskusstva”, „Bubnovij vaļet”, „Golubaja roza”, „Sojuz russkih hudožņikov”, „Sojuz molodjoži” u.c.) aktīva darbība. 19. un 20. gadsimta mijas mākslas ainu Krievijā veidoja impresionisms, simbolisms un jūgendstils...
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā glabājas Baltijā plašākā krievu mākslas kolekcija. Šajā izstādē muzejs piedāvā skatītājiem iespēju līdzās LNMM kolekcijas darbiem skatīt Aleksandra Benuā, Mihaila Vrubela, Filipa Maļavina, Nikolaja Rēriha, Valentīna Serova, Konstantīna Somova, Pāvela Kuzņecova, Natālijas Gončarovas, Mihaila Larionova, u.c. mākslinieku izcilus daiļrades paraugus arī no Lietuvas un Igaunijas muzeju krājumiem. Pavisam tiek eksponēti 180 glezniecības, grafikas, tēlniecības mākslas darbi, kā arī atsevišķi porcelāna priekšmeti, kas radīti laikā no 1890. līdz 1930. gadam. Rīgas ekspozīcijai atlasīti 30 mākslas darbi no Igaunijas un 18 – no Lietuvas muzejiem."

2012. gada 9. oktobrī nākusi klajā Riharda Rudzīša grāmata - "Skaistuma apzināšanās glābs".

Darbs par Skaistuma principa lielo nozīmi, jo īpaši tagad, kad cilvēce stāv vistālāk no tā. Grāmatas nosaukumā ietilpst Dostojevska vārdi – „Skaistums glābs pasauli”, taču ar vienu papildinājumu – „Skaistuma apzināšanās glābs”. Šo darbu Rudzītis veltīja Nikolajam Rēriham. Vēlāk Helēna Rēriha kādā vēstulē nodēvēja to par „Ugunīgo himnu Skaistumam”. Šis ir grāmatas otrs izdevums, pirmo reizi tā iznāca 1936. gadā.
Grāmata „Skaistuma apzināšanās glābs” ir īss, visaptverošs, kodolīgs darbs. Autors tajā apkopojis pašas nozīmīgākās domas un atziņas no dažādu gadsimtu garadarbiem, pamazām atklājot Skaistuma principa ciešo saistību ar esības jēgu. Daudz plašāku pamatojumu Skaistumam Rudzītis atrod Austrumu literatūrā, kur Skaistums iegūst kosmisku nozīmi, kā viens no kosmosa pamatlikumiem. Šo grāmatu autors sarakstījis ārkārtīgā sirds degsmē un pacilātībā, tā vienlaikus ir kā veltījums kultūrai, nākotnes cilvēcei, ideālajai valstij, uz ko jātiecas.

Izdevniecība „Звезды гор” atkal laidusi klajā vairākas Riharda Rudzīša grāmatas krievu valodā: „Сознание Красоты спасет” („Daiļuma apzināšanās pestīs”, 2011.), „Симфония качеств” („Kādību simfonija”, 2012) un „Искусство творить взаимоотношения” („Māksla veidot savstarpējās attiecības”, 2012.).

„Сознание Красоты спасет” ir viena no pirmajām grāmatām, kas uzrakstīta uz austrumu filozofijas pamata, veltīta Nikolajam Rēriham. 1936. gadā tā iznāca Rīgā krievu un latviešu valodā. Helēna Rēriha nodēvēja šo darbu par „Ugunīgo himnu Skaistumam”.

„Симфония качеств” izdota pirmo reizi, Leopolda Cesjuļēviča tulkojumā. Grāmatu autors veidojis no Dzīvās Ētikas izrakstiem, kur apkopojis pilnvērtīga cilvēka nepieciešamās īpašības – kādības.

Grāmatai „Искусство творить взаимоотношения” ir sava vēsture. – Latvijas Rēriha biedrības sekretārs un mecenāts (no 1935. g.), ārsts homeopāts Haralds Lūkins (1906-1991), kas turpināja sava tēva Fēliksa Lūkina darbu, neraugoties uz daudzajām labajām īpašībām un lielo enerģiju, bija straujš un neaprēķināms attiecībās ar cilvēkiem. R.Rudzītis personīgi bieži bija liecinieks daudziem šādiem nepatīkamiem gadījumiem, tāpēc centās savam draugam palīdzēt, izrakstot no Dzīvās Ētikas grāmatām to, kas Haraldam būtu jāņem vērā attiecībās ar cilvēkiem. Izrakstu blociņu viņš uzdāvināja Haraldam. Izraksti trāpīja mērķī, vēl jo vairāk tāpēc, ka Haralds nezināja to, ka tie veltīti viņam, – citādi viņš varbūt aizvainotos. H.Lūkins blociņu rūpīgi pārrakstīja un atdeva Rudzītim ar dziļu pateicību. – Tagad biedrības arhīvā ir divu dažādu rokrakstu blociņi. Nodrukāti tie palīdz arī daudziem citiem.

2012. gada februārī izdevniecībā „Sirds gaisma” nākusi klajā grāmata-brošūra „Kultūra un Miera Karogs”.
Šis darbs ir kā atgādinājums par kultūras lielo nozīmi valsts dzīvē, par pamatvērtībām, mūžīgajām vērtībām.

Kultūras saglabāšanas un attīstības jautājums ir nodarbinājis un nodarbina ne vienu vien prātu. Mākslinieks un zinātnieks Nikolajs Rērihs visu savu mūžu ir veltījis rūpēm par kultūru, paceļot šo jautājumu pasaules mērogā, kad 1935. gadā Vašingtonā tika parakstīts Rēriha izstrādātais Miera Pakts kultūras vērtību aizsardzībai kara un miera laikā.
Šobrīd kultūras sfēra tiek apdraudēta divējādi: no vienas puses, valsts neapzinās tās nozīmīgumu un sniedz tai vāju atbalstu, no otras - pati kultūra mūsdienās tiek banalizēta, pielāgojot to arvien vairāk, tā saucamajām, modernajām tendencēm.
Viens neliels solis šādas situācijas mainīšanai varētu būt Kultūras dienas ieviešana, par kuru N.Rērihs jau izteicās 1931. gadā. Lietuvā šāda oficiāla Kultūras diena 15. aprīlī ir jau kopš 2007. gada. Šajā datumā 1935. gadā tika parakstīts Rēriha Pakts.
Grāmatā īsi aprakstīta Kultūras dienas idejas aktualitāte un Rēriha Miera Pakta tapšanas gaita, kā arī ietverti vēsturiski materiāli par Pakta virzību Latvijā pagājušā gadsimta 30. gados, kuri tiek publicēti pirmo reizi.

"Kas gan savā būtībā ir māksla, ja ne Skaistuma izpausme? Jums var būt kas skaists vai arī bezjēdzīgs..."
"Stādīsimies sev priekšā cilvēces vēsturi bez skaistuma dārgumiem. Mēs ieraudzīsim, ka veseli laikmeti paliek bez jebkādas nozīmes, pazaudējuši savu dvēseli. Bez garīgā skaistuma izpausmēm mēs paliksim nāves bezveidībā..."
"Tikai Kultūras vērtības dos risinājumu vissmagākajām dzīves problēmām. Tikai Kultūras vērtību vārdā cilvēce var plaukt..."
"Jūs rakstāt par krīzi dažādās zemēs. Tā nav finansiāla krīze, bet gan apdzisušu siržu krīze."
(Nikolajs Rērihs)

2011. gada novembrī izdevniecībā „Sirds gaisma” nākusi klajā Riharda Rudzīša dienasgrāmatas „Dvēseles dziesmas” II. daļa oriģinālvalodā, kura ietver periodu no 1920. līdz 1930. gadam. Dienasgrāmatai pavisam būs trīs daļas.

Šis periods ir lielu pārmaiņu laiks autora dzīvē. Rudzītis saprot, ka cēlās jūtas, kuras viņš piedēvējis kādai iemīļotai meitenei, ir viņa izdomātas, ka patiesībā viņiem ir maz kā kopīga. Nedaudz vēlāk iepazīstas ar jauno aktrisi Ellu Strazdiņu, kura tad arī kļūst par viņa dzīvesbiedri uz mūžu. Taču kopdzīve ir pārpratumu un grūtību pilna.
Rudzīša garīgie meklējumi nerimstas un alkas pēc ētiskā un skaistā visā dzīvē atainojas arī viņa dzejā un rakstu darbos gan grāmatās, gan periodiskajos izdevumos. Sākas intensīvs, radošs literārais darbs, iznāk pirmais dzejoļu krājums „Cilvēka dziesmas”, kam seko arī citi. Viņš kļūst par tautā atzītu dzejnieku. Raksta Rabindranatam Tagorem, kura darbus tulko, arī Romēnam Rollānam (grāmatu par Mahatmu Gandiju, Vivekanandu un Ramakrišnu autoram) un saņem arī no abiem atbildes. Autors arvien vairāk iepazīstas ar sava laika latviešu rakstnieku un citu kultūras darbinieku sabiedrību, tiekas ar Raini, Brigaderi, Z.Mauriņu u.c. E.Smiļģis vēlas iestudēt viņa sarakstīto lugu.
Autors iemīl ceļošanu un apceļo ne tikai Latviju, bet arī Eiropu ar tās galvaspilsētām un dabu, kā rezultātā top darbs „Svētceļotāja piezīmes”, ko izdod 1929. gadā. Daudzos dienasgrāmatas ierakstos skarti mākslas un skaistuma jēdzieni, meklējot to visdziļāko jēgu un misiju: – „Domāju: mana reliģija ir visur, kur pasaulē kaut kas daiļš, cēls, dižens. Kur uzliesmo kādas cēlas jūtas, skaists darbs”.
Lasītājs noteikti pamanīs, cik neparasta un filozofiski dziļa ir Rudzīša domu pasaule. Ja lasītājam brīžiem šķiet, ka autors ir naivs un daudz ko vēl nesaprot tā saucamajā ikdienas dzīvē, tad daudzās vietās tekstā parādās tik dziļas un nobriedušas filozofa domas, ka neviļus rodas iespaids, ka šo domu autors ir cilvēks ar daudzu mūžu pieredzi, jo ir brīži, kad liekas – to nevar uzrakstīt cilvēks tādā vecumā. Autors ir ļoti neparasts cilvēks-personība ar ārkārtīgi smalku un skaistu dvēseli. Blakus ikdienas rūpēm un grūtībām viņš atkal un atkal nojauš kādas skaidrākas, tīrākas pasaules eksistenci (ideālu pasaules), ko grūti izteikt vārdiem, bet tās esamība priekš autora ir daudz reālāka, nekā pati „reālā dzīve”.
1920-to gadu otrajā pusē Rudzītis iepazīstas ar teozofu literatūru, galvenokārt H.Blavatskas darbiem. Sastop ārstu-homeopātu Fēliksu Lūkinu (Latvijas Rēriha biedrības vadītāju), kurš vēlāk palūdz Rudzīti rediģēt "Dzīvās Ētikas" grāmatas tulkojumu uz latviešu valodu.

Minskā, izdevniecībā „Звезды Гор” (2011.), krievu valodā iznākusi Guntas Rudzītes tulkojumā no vācu valodas Latvijas (Vidzemes) vācieša Manfrēda Kībera sirsnīgā grāmatiņa „Три свечи маленькой Вероники” („Mazās Veronikas trīs sveces” – Manfred Küber „Die drei Lichter kleiner Veronika”).
M.Kībers (1880-1933) prot vienkāršos, poētiskos ikdienas tēlos ietvert lielās pasaules likumības: reinkarnāciju, karmu, smalko pasauli. Ar bezgala cieņu un sirsnību viņš parāda vecu ebreju, kas upurē sevi mazmeitiņas dēļ. Pats M.Kībers tikai dzīves otrajā pusē aizbrauc no Vidzemes uz Bavārijas kalniem.

2011. gada vasaras sākumā nākusi klajā Riharda Rudzīša jaunības gadu dienasgrāmata „Dvēseles dziesmas” divos sējumos krievu valodā (izdevniecībā "Звезды Гор"). Tajos ietverts periods no 1914. līdz 1929. gadam.
Lasītājs noteikti pamanīs cik ļoti R.Rudzīša uzskati jau agrā jaunībā ir pilni ar dziļu filozofiju un atšķiras no vispārpieņemtajiem. Skaistuma meklējumi un alkas pēc cēlā un tīrā visā dzīvē ir tik izteikti, ka neviļus nāk prātā domas, ka autors dzīvo kādā citā cēlākā pasaulē, kuru reti kurš spēj saskatīt un saprast, – pasaulē, kura tik tāla no ikdienas dzīves pelēcības, ka autoram daudzas vispārpieņemtas un it kā pašsaprotamas dzīves aksiomas bija svešas, kas arī radīja ne mazums pārdzīvojumu un pārpratumu. Taču autors nebūt nebija naivs, kā to parasti mēdz tulkot, jo savos uzskatos jau kopš bērnības bija nesatricināms un katrs nākamais dzīves gads tos tikai nostiprināja:
„Es vēlējos nonest no lielās saules zemē daiļuma kausu un katrai būtnei ieliet pa lāsītei”.

(R.Rudzītis, 1918. g. februārī)

2010. gada decembrī atkārtoti nācis klajā Riharda Rudzīša mūža darbs "Svētā Grāla Brālība".

Šis ir otrs izlabots izdevums. Šoreiz izdots mūsu pašu izdevniecībā "Sirds gaisma".

„Vai tiešām – visas šīs ilgu ugunis un to kristalizējumi leģendās būtu veltīgi un aplami? Vai viss tas būtu tikai bērnišķi naiva iedoma, bez kāda reāla pamata? Sauso intelektu gan var apmāt kailā fantāzija, bet tīras sirds intuīciju nevar pievilt, jo skaidra sirds zina.”

„Pamazām cilvēki nonāks pie atziņas, ka leģenda ir patiesa vēsture, dokumenti atradīsies. Katrs atklājums apstiprina, ka patiesība dzīvo un tā jāpieņem. Ja leģendas dzīvo, tad arī Brālības vēsture iegūs ticamu apstiprinājumu.”

Pirms 75 gadiem Vašingtonā, Baltajā namā, ASV prezidenta Franklina Rūzvelta vadībā oficiāli tika parakstīts Rēriha Miera Pakts kultūras pieminekļu aizsardzībai (1935. g. 15. aprīlī), šādā veidā pirmo reizi cilvēces vēsturē jautājums par cilvēces kultūras mantojuma aizsardzību tika pacelts globālā mērogā.

Šim notikumam par godu 2010. gada 21. septembrī Rīgā Mazajā Ģildē norisināsies Latvijā esošo Rēriha organizāciju rīkota īpaša konference "Rēriha Miera Paktam 75", kura noritēs diplomātiskā līmenī.

2010. gada jūnijā izdevniecībā „Sirds gaisma” nākusi klajā Riharda Rudzīša dienasgrāmatas „Dvēseles dziesmas” I. daļa oriģinālvalodā, kura ietver periodu no 1914. līdz 1920. gadam. Pavisam dienasgrāmata sastāvēs no trijām daļām.

Dzejnieks un filozofs, pazīstams sabiedrisks darbinieks Rihards Rudzītis (1898-1960) eseju, dzejas, zinātniski filozofisku darbu vidū atstājis arī pārdomu un notikumiem bagātu dienasgrāmatu, kuru sācis rakstīt vēl zēns būdams 1912. gadā. Tā aptver trīs apjomīgus sējumus, būtībā Latvijas valsts tapšanas un brieduma gadus; virkni personību, to vidū Annu Brigaderi un Zentu Mauriņu, Raini un Aspāziju, Kārli Kundziņu, ciešā sarakstē – Rērihu ģimeni.
Dzīves pamatmoto R.Rudzītim ir skaistais. Reiz viņš pamācīja: „Ja nezini, kā pareizi rīkoties, padomā: vai būs skaisti. Ja būs skaisti, būs arī pareizi”. Tuva viņam ir austrumu doma: „cilvēks paceļas augšup, esot vienotībā ar Skaisto, noraugoties Skaistajā, ieklausoties Skaistajā, domājot Skaisti”.
1918. gada 19. februārī viņš raksta: „Es vēlējos nonest no lielās saules zemē daiļuma kausu un katrai būtnei ieliet pa lāsītei”.

2010. gada 24. marts bija sevišķa diena Latvijas Rēriha biedrībai, kad svinīgā sanāksmē tika atzīmētas svarīgas jubilejas. Pagājuši 90 gadi kopš Dzīvās Ētikas grāmatu aizsākumiem, kuras oriģināla valodā Rērihi vēlējās izdot Rīgā (materiālu iemeslu dēļ dažas pirmās grāmatas tika izdotas Parīzē, taču vēlāk no jauna Rīgā ar labojumiem). Tāpat tika atzīmēta 90 gadu jubileja kopš Rēriha biedrības Latvijā aizsākumiem, toreiz vēl neliela, Šibājeva un Rērihu izveidota grupa, kā arī 80 gadu jubileja kopš oficiālas Latvijas Rēriha biedrības reģistrācijas 1930. g.

Šogad paiet 75 gadi kopš Rēriha Pakta parakstīšanas Baltajā Namā, Vašingtonā, kuru parakstīja arī visas Dienvidamerikas valstis.

Paiet arī 50 gadi kopš Jurija Rēriha un Riharda Rudzīša aiziešanas.

2010. gada janvārī Latvijas Rēriha biedrība svinīgi atklāja piemiņas plāksni Rīgā, uz ēkas Elizabetes ielā 21A, kuras piektā stāva desmit istabās no 1933. gada līdz 1940. gadam atradās Latvijas Rēriha biedrība un oficiāls Nikolaja un Svjatoslava Rērihu gleznu muzejs. Šīs telpas, pēc ilgstošiem meklējumiem, atrada toreizējais biedrības vadītājs Fēliks Lūkins (1875-1934). Par šīm telpām un Muzeju jūsmoja toreizējā Latvijas centrālā prese (skatīt J.Sudrabkalna, J.Madernieka un V.Tretjakova u.c. rakstus).
Tā nu sanāca, ka F.Lūkina pāragrās nāves dēļ, 1934. gadā., praktiski visu laiku, kamēr biedrība atradās šajās telpās, to vadīja latviešu dzejnieks un filozofs Rihards Rudzītis (1898-1960), pēc Helēnas Rērihas lūguma.
Avīzē „Jaunākās ziņas” regulāri varēja lasīt informāciju par Muzeja darbību. Muzejā dežūrēja gids, tika pārdotas reprodukcijas, atklātnes un grāmatas par Rērihu. Lekcijas par mākslu lasīja pazīstamais mākslas vēsturnieks Jānis Siliņš.