Divas Nikolaja Rēriha gleznas veltītas Doma baznīcai, - „Doma baznīcas iekštelpas” (fotoattēlā zemāk) un „Doma baznīca” (1903.). Saprotama Rēriha sajūsma par Domu, reizē vienkāršu un majestātisku. Iekštelpās milzīgā galvenā nefa pasvītrotie vertikālie ritmi atstāj sevišķi emocionālu iespaidu. Rēriha krāsskicē slaiko arku svinīgajā pustumsā uzzied loga rozes sešlape. Tajā raudzījās mākslinieks, klausoties mūziku.

„Kad es atceros Latviju un Rīgu, manā priekšā paceļas vesela rinda neaizmirstamu gaišu iespaidu. Es atceros, kā mūsu brauciena laikā pa svētām vietām mēs iegājām lieliskajā Domā, kur vareni lējās ērģeļu skaņas. Man neizdevās uzzināt, kas bija šis izcilais ērģelnieks, kurš līdzīgi Sebastianam Baham izlēja savu dievišķo iedvesmu, spēcīgi piepildot vēsturiskās velves augšupceļošiem un apskaidrojošiem akordiem. Mēs gājām ne vienreiz vien noteiktās stundās klausīties un pievienoties šai Gara lūgšanai. Un mūsu ikdienas dzīvē Rīga tā arī palika visupirms kā apgarots, majestātisks dievnams.”¹⁾

1903. gada vasarā Domā spēlēja ievērojamais latviešu komponists un ērģeļspēles virtuozs Alfrēds Kalniņš (1879 – 1951). Kad A.Kalniņš 30. gadu sākumā bija Ņujorkā, viņš spēlēja Rēriha Muzejā.

¹⁾ N. Rērihs. Latvijas Rēriha biedrībai. – Grāmatā: Н.Рерих. «Держава Света»,

Ņujorka, 1931. g., 150 lpp.

Īsa Doma baznīcas vēsture

Rīgas Doma baznīcas celtniecība sākusies jau 1211. gadā. Tajā laikā Rīgas bīskaps Alberts iesvētīja šo vietu savai jaunajai rezidencei.

Nosaukums „Doms” tulkojumā no latīņu valodas „Domus Dei” nozīmē „Dieva nams”. Var arī uzskatīt, ka šis vārds radies no latīņu frāzes „Deo Optimo Maximo” („Labākajam un lielākajam Dievam”) saīsinājuma („DOM”).

Daudzo gadu simtu laikā baznīca vairākkārt pārbūvēta. Tajā saskatāmi visdažādākie arhitektūras stili: romānika, gotika, renesanse, baroks un citi. Doma baznīcas arhitektūras formas ir uzkrītoši vienkāršas, kas arī nosaka šīs baznīcas ārējā veidola cēlumu un skarbumu.

Pirmās zināmās Rīgas Doma ērģeles gājušas bojā 1547. gada lielajā pilsētas ugunsgrēkā. 16.gs. beigās Doma baznīcā iebūvēja jaunas ērģeles, kuras skanēja 280 gadus. Mūsu dienās Rīgas Domā skanošās ērģeles ir vairāk nekā simts gadus vecas. Tās būvējuši Vācu meistari. Senajām ērģelēm ir divi spēles galdi, kas dod retu iespēju izpildīt arī divām ērģelēm sacerētus skaņdarbus. Ar savām 6718 koka un metāla stabulēm, kuras sakārtotas 124 dažādu nokrāsu skanošās balsīs - reģistros, tās savulaik bija lielākās un tehniskā risinājuma ziņā modernākās ērģeles pasaulē.

Rīgas Doms ir nozīmīgākais Latvijas garīgās kultūras centrs un ievērojams mākslas un arhitektūras piemineklis. Tur notiek ērģeļmūzikas koncerti, svētdienas dievkalpojumi un daudzi starptautiski garīgās mūzikas pasākumi. Lielais apmeklētāju pieplūdums Rīgas Domā, ļauj secināt, ka tas ir viens no visiecienītākajiem kultūras objektiem Latvijā gan pašmāju ļaužu, gan viesu skatījumā.