Par grāmatu pieejamību lūgums sazināties caur e-pasta adresi: info@latvijasrerihabiedriba.lv

Margarita Valla - "Очарование Азии"

Izdevniecība "Sirds gaisma", Rīga, 2020. gads.

Margarita Valla (1938-2013) — zinātniece-lingvistiķe, filoloģisko zinātņu kandidāte. Nodarbojās ar ketu (Sibīrijas mazā tauta) valodas un kultūras pētniecību. Vadīja Ārzemju valodu katedru Vēstures, filoloģijas un filozofijas institūtā (PSRS Zinātņu akadēmijas Sibīrijas filiālē) no 1977 — 1989 g. Pēc tam pārcēlās uz dzīvi Vācijā. Vairāk kā 25 gadus aktīvi piedalījās Rēriha kustībā. Grāmata ietver rakstu izlasi, lekciju un referātu tekstus, ceļojumu un ekspedīciju dienasgrāmatas, dzeju, — tas viss atspoguļo autores daudzpusīgo zinātniski-pētniecisko un radošo darbību.

Rihards Rudzītis - "Великое изумление"

Izdevniecība "Sirds gaisma", Rīga, 2018. gads.

Riharda Rudzīša grāmatas "Lielais izbrīns" tulkojums uz krievu valodu. Tas ir stāsts par Tālo Pasauļu ceļinieku, kurš nonākot uz Zemes, nespēj vien brīnīties par tās iedzīvotāju dzīvi un domāšanas veidu.
Tulkojums uz krievu valodu - G.Rudzīte.

Rihards Rudzītis - "Записки пилигрима"

Izdevniecība "Sirds gaisma", Rīga, 2016. gads.

Grāmatas „Svētceļotāja piezīmes” tulkojums uz krievu valodu. Pirmo reizi šis darbs izdots 1929. gadā.
Grāmata patiešām ir svētceļojums - pa Latviju. Autora neapturamā tieksme pēc skaistuma un ētiskuma dabā un cilvēkā piesātina visu šo darbu. „Svētceļotāja piezīmju” otrajā daļā svētceļojums turpinās pa Eiropas lielākajām pilsētām, kuru virsotnes un bezdibeņus autors apraksta, pielietojot sirdsskaidrības mērauklu. Rudzīša dziļā erudīcija un gara pasaules plašums ieved mūs mākslas pasaulē un ļauj ieskatīties visu lietu būtībā – skatīties caur sirdi.
Tulkojums uz krievu valodu - G.Rudzīte.

Gunta Rudzīte - "Rērihs un Latvija"

Izdevniecība "Sirds gaisma", Rīga, 2014. gads.

Grāmata latviešu un krievu valodā.

Rakstnieces, mākslas vēsturnieces un ilggadējas Latvijas Rēriha biedrības prezidentes Guntas Rudzītes pētnieciskais darbs par mākslinieku, zinātnieku, filozofu Nikolaju Rērihu un viņa saikni ar Latviju. Darbs tapis pēc materiāliem, kas ievākti pagājušā gadsimta 60. – 70. gados, kā arī papildināts ar jaunākajiem atradumiem.

Grāmata izdota saistībā ar Nikolaja Rēriha (1874-1947) 140 gadu jubileju.

Gunta Rudzīte - "Mans tēvs Rihards Rudzītis"

Izdevniecība "Sirds gaisma", Rīga, 2014. gads.

Helēna Rēriha - "Знамя Преподобного Сергия Радонежского"

Izdevniecība "Звезды Гор", Minska, 2013. gads.

"Svētā Radoņežas Sergija Karogs". Grāmata izdota pēc darbiem:

"Знамя Преподобного Сергия Радонежского". - Рига: Алтаир, 1934;

"Знамя Преподобного Сергия Радонежского". - Рига: Латвийское общество Рериха, 1990 (с изменениями).

Rihards Rudzītis - "Встречи с Юрием Рерихом".
Izdevniecība "Звезды Гор", Minska, 2013. gads.
Atkārtots uzlabots izdevums ar papildinājumiem.  Grāmatā publicēti Riharda Rudzīša pieraksti par tikšanos ar Juriju Rērihu, kura notika laika posmā no 1957. līdz 1960. gadam. Kā arī R.Rudzīša sarakste ar Juriju Rērihu un pēdējie ieraksti dienasgrāmatā, kuros atspoguļota J.Rēriha darbība pēc atgriešanās dzimtenē.

Rihards Rudzītis - "Космические струны в творчестве Николая Рериха"
Izdevniecība "Звезды Гор", Minska, 2013. gads.
Atkārtots izdevums grāmatai "Kosmiskās stīgas Nikolaja Rēriha daiļradē" (krievu valodā, ar krāsainām N.Rēriha gleznu ilustrācijām).

Rihards Rudzītis - "Skaistuma apzināšanās glābs"
Izdevniecība "Sirds gaisma", Rīga, 2012. gads.
Riharda Rudzīša darbs par skaistuma principa lielo nozīmi dzīvē, mākslā un kultūrā vispār, tā saistību ar esības jēgu, apzinoties to kā kosmosa pamatlikumu. Grāmatas autors nosaukumā lieto Dostojevska vārdus „Skaistums glābs pasauli”, taču ar nozīmīgu papildinājumu - „Skaistuma apzināšanās glābs”.

Helēna Rēriha nosauca šo darbu par "Ugunīgo himnu Skaistumam".

Rihards Rudzītis - "Искусство творить взаимоотношения"
Izdevniecība "Звезды Гор", Minska, 2012. gads.
Grāmatai ir sava vēsture. – Latvijas Rēriha biedrības sekretārs un mecenāts (no 1935. g.), ārsts homeopāts Haralds Lūkins (1906-1991), kas turpināja sava tēva Fēliksa Lūkina darbu, neraugoties uz daudzajām labajām īpašībām un lielo enerģiju, bija straujš un neaprēķināms attiecībās ar cilvēkiem. R.Rudzītis personīgi bieži bija liecinieks daudziem šādiem nepatīkamiem gadījumiem, tāpēc centās savam draugam palīdzēt, izrakstot no Dzīvās Ētikas grāmatām to, kas Haraldam būtu jāņem vērā attiecībās ar cilvēkiem. Izrakstu blociņu viņš uzdāvināja Haraldam. Izraksti trāpīja mērķī, vēl jo vairāk tāpēc, ka Haralds nezināja to, ka tie veltīti viņam, – citādi viņš varbūt aizvainotos. H.Lūkins blociņu rūpīgi pārrakstīja un atdeva Rudzītim ar dziļu pateicību. – Tagad biedrības arhīvā ir divu dažādu rokrakstu blociņi. Nodrukāti tie palīdz arī daudziem citiem.

Rihards Rudzītis - "Симфония качеств"
Izdevniecība "Звезды Гор", Minska, 2012. gads.
Izdota pirmo reizi, Leopolda Cesjuļēviča tulkojumā. Grāmatu autors veidojis no Dzīvās Ētikas izrakstiem, kur apkopojis pilnvērtīga cilvēka nepieciešamās īpašības – kādības.

Rihards Rudzītis - "Сознание Красоты спасет"
Izdevniecība "Звезды Гор", Minska, 2011. gads.
Viena no pirmajām grāmatām, kas uzrakstīta uz austrumu filozofijas pamata, veltīta Nikolajam Rēriham. 1936. gadā tā iznāca Rīgā krievu un latviešu valodā. Helēna Rēriha nodēvēja šo darbu par „Ugunīgo himnu Skaistumam”.

"Kultūra un Miera Karogs"

Izdevniecība "Sirds gaisma", Rīga, 2012. gads.

Kultūras saglabāšanas un attīstības jautājums ir nodarbinājis un nodarbina ne vienu vien prātu. Mākslinieks un zinātnieks Nikolajs Rērihs visu savu mūžu ir veltījis rūpēm par kultūru, paceļot šo jautājumu pasaules mērogā, kad 1935. gadā Vašingtonā tika parakstīts Rēriha izstrādātais Miera Pakts kultūras vērtību aizsardzībai kara un miera laikā.
Šobrīd kultūras sfēra tiek apdraudēta divējādi: no vienas puses, valsts neapzinās tās nozīmīgumu un sniedz tai vāju atbalstu, no otras - pati kultūra mūsdienās tiek banalizēta, pielāgojot to arvien vairāk, tā saucamajām, modernajām tendencēm.
Viens neliels solis šādas situācijas mainīšanai varētu būt Kultūras dienas ieviešana, par kuru N.Rērihs jau izteicās 1931. gadā. Lietuvā šāda oficiāla Kultūras diena 15. aprīlī ir jau kopš 2007. gada. Šajā datumā 1935. gadā tika parakstīts Rēriha Pakts.
Grāmatā īsi aprakstīta Kultūras dienas idejas aktualitāte un Rēriha Miera Pakta tapšanas gaita, kā arī ietverti vēsturiski materiāli par Pakta virzību Latvijā pagājušā gadsimta 30. gados, kuri tiek publicēti pirmo reizi.

Rihards Rudzītis - "Dvēseles dziesmas" II. daļa
Izdevniecība "Sirds gaisma", Rīga, 2011. gads.

Latviešu dzejnieka un filozofa Riharda Rudzīša dienasgrāmatas otrā daļa ietver laika periodu no 1920. līdz 1930. gadam. Šis periods ir lielu pārmaiņu laiks autora dzīvē. Rudzītis saprot, ka cēlās jūtas, kuras viņš piedēvējis kādai iemīļotai meitenei, ir viņa izdomātas, ka patiesībā viņiem ir maz kā kopīga. Nedaudz vēlāk iepazīstas ar jauno aktrisi Ellu Strazdiņu, kura tad arī kļūst par viņa dzīvesbiedri uz mūžu. Taču kopdzīve ir pārpratumu un grūtību pilna.
Rudzīša garīgie meklējumi nerimstas un alkas pēc ētiskā un skaistā visā dzīvē atainojas arī viņa dzejā un rakstu darbos gan grāmatās, gan periodiskajos izdevumos. Sākas intensīvs, radošs literārais darbs, iznāk pirmais dzejoļu krājums „Cilvēka dziesmas”, kam seko arī citi. Viņš kļūst par tautā atzītu dzejnieku. Raksta Rabindranatam Tagorem, kura darbus tulko, arī Romēnam Rollānam (grāmatu par Mahatmu Gandiju, Vivekanandu un Ramakrišnu autoram) un saņem arī no abiem atbildes. Autors arvien vairāk iepazīstas ar sava laika latviešu rakstnieku un citu kultūras darbinieku sabiedrību, tiekas ar Raini, Brigaderi, Z.Mauriņu u.c. E.Smiļģis vēlas iestudēt viņa sarakstīto lugu.
Autors iemīl ceļošanu un apceļo ne tikai Latviju, bet arī Eiropu ar tās galvaspilsētām un dabu, kā rezultātā top darbs „Svētceļotāja piezīmes”, ko izdod 1929. gadā. Daudzos dienasgrāmatas ierakstos skarti mākslas un skaistuma jēdzieni, meklējot to visdziļāko jēgu un misiju: – „Domāju: mana reliģija ir visur, kur pasaulē kaut kas daiļš, cēls, dižens. Kur uzliesmo kādas cēlas jūtas, skaists darbs”.
Lasītājs noteikti pamanīs, cik neparasta un filozofiski dziļa ir Rudzīša domu pasaule. Ja lasītājam brīžiem šķiet, ka autors ir naivs un daudz ko vēl nesaprot tā saucamajā ikdienas dzīvē, tad daudzās vietās tekstā parādās tik dziļas un nobriedušas filozofa domas, ka neviļus rodas iespaids, ka šo domu autors ir cilvēks ar daudzu mūžu pieredzi, jo ir brīži, kad liekas – to nevar uzrakstīt cilvēks tādā vecumā. Autors ir ļoti neparasts cilvēks-personība ar ārkārtīgi smalku un skaistu dvēseli. Blakus ikdienas rūpēm un grūtībām viņš atkal un atkal nojauš kādas skaidrākas, tīrākas pasaules eksistenci (ideālu pasaules), ko grūti izteikt vārdiem, bet tās esamība priekš autora ir daudz reālāka, nekā pati „reālā dzīve”.
1920-to gadu otrajā pusē Rudzītis iepazīstas ar teozofu literatūru, galvenokārt H.Blavatskas darbiem. Sastop ārstu-homeopātu Fēliksu Lūkinu (Latvijas Rēriha biedrības vadītāju), kurš vēlāk palūdz Rudzīti rediģēt "Dzīvās Ētikas" grāmatas tulkojumu uz latviešu valodu.
Riharda Rudzīša darbi latviešu valodā mūsdienās tiek izdoti tikai pēdējos gados, jo padomju laikā tie bija aizliegti un nogūla specfondos, kā rezultātā viņš kā dzejnieks, rakstnieks un filozofs ticis aizmirsts. Nav bijis otra tāda cilvēka mūsu mazās Latvijas vēsturē.

"Nikolaja Rēriha gleznas Latvijā"

Izdevniecība "Sirds gaisma", Rīga, 2011. gads.

Albums latviešu un krievu valodā. Tajā ietverti Nikolaja Rēriha darbi, kuru pamatkolekcija tagad atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Teksta autors - Gunta Rudzīte

Albumā ietvertas arī fotogrāfijas no Latvijas Rēriha biedrības arhīva.

Manfrēds Kībers - "Три свечи маленькой Вероники"

Izdevniecība "Звезды Гор", Minska, 2011. gads.

Manfrēda Kībera grāmatas „Mazās Veronikas trīs sveces” (Manfred Küber „Die drei Lichter kleiner Veronika”) Guntas Rudzītes tulkojums no vācu uz krievu valodu.
M.Kībers (1880-1933, dzimis un dzīvojis mūža pirmo pusi Latvijā) prot vienkāršos, poētiskos ikdienas tēlos ietvert lielās pasaules likumības: reinkarnāciju, karmu, smalko pasauli.

Grāmata domāta gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Rihards Rudzītis - "Песни души. Дневник" (1914 - 1929).

Izdevniecība "Звезды Гор", Minska, 2011. gads.

Tulkojums no latviešu valodas - Ļ.Cesjulēvičs.

Riharda Rudzīša jaunības gadu dienasgrāmata „Dvēseles dziesmas” divos sējumos krievu valodā.
Lasītājs noteikti pamanīs cik ļoti R.Rudzīša uzskati jau agrā jaunībā ir pilni ar dziļu filozofiju un atšķiras no vispārpieņemtajiem. Skaistuma meklējumi un alkas pēc cēlā un tīrā visā dzīvē ir tik izteikti, ka neviļus nāk prātā domas, ka autors dzīvo kādā citā cēlākā pasaulē, kuru reti kurš spēj saskatīt un saprast, – pasaulē, kura tik tāla no ikdienas dzīves pelēcības, ka autoram daudzas vispārpieņemtas un it kā pašsaprotamas dzīves aksiomas bija svešas, kas arī radīja ne mazums pārdzīvojumu un pārpratumu. Taču autors nebūt nebija naivs, kā to parasti mēdz tulkot, jo savos uzskatos jau kopš bērnības bija nesatricināms un katrs nākamais dzīves gads tos tikai nostiprināja.

Rihards Rudzītis - "Svētā Grāla Brālība".

Izdevniecība "Sirds gaisma", Rīga, 2010. gads.

Šī grāmata ir Riharda Rudzīša mūža darba – “Svētā Grāla Brālība” otrs izlabots izdevums.
Rudzītis leģendai par Svēto Grālu, tās izcelsmei un nozīmei, šajā darbā pieiet zinātniski, soli pa solim pamatojot šīs leģendas patiesumu.
Darbs tapis laika posmā no 1935. līdz 1960. gadam. Autors nepaguva to pilnībā pabeigt.

"Leģenda – tā ir dzīva tradīcija, gandrīz vienmēr īstenāka, nekā tas, ko saucam par vēsturi."
"Vai tiešām – visas šīs ilgu ugunis un to kristalizējumi leģendās būtu veltīgi un aplami? Vai viss tas būtu tikai bērnišķi naiva iedoma, bez kāda reāla pamata? Sauso intelektu gan var apmāt kailā fantāzija, bet tīras sirds intuīciju nevar pievilt, jo skaidra sirds zina."
"Pamazām cilvēki nonāks pie atziņas, ka leģenda ir patiesa vēsture, dokumenti atradīsies. Katrs atklājums apstiprina, ka patiesība dzīvo un tā jāpieņem. Ja leģendas dzīvo, tad arī Brālības vēsture iegūs ticamu apstiprinājumu."

Rihards Rudzītis - "Dvēseles dziesmas" I. daļa

Izdevniecība "Sirds gaisma", Rīga, 2010. gads.

Riharda Rudzīša dienasgrāmatas I. daļa (pavisam būs 3), kura ietver periodu no 1914. līdz 1920. gadam.

Pirmais sējums rāda zēna tapšanu par personību. – Dzimis Jūrmalas Karlsbādes jeb Mellužu zemnieku Jēkaba un Katrīnes Rudzīšu ģimenē kā trešais bērns. Audzis skarba darba un skaistās dabas vidē, ģimenē, kur visa pamatā ir darbs no gaismas līdz gaismai, „izsišanās ļaudīs”, vienīgās grāmatas: Bībele un kalendārs. Literatūras lasīšana – izlaidība. Viņš ir vientuļš, agri aizsāk rakstīt dienasgrāmatu, – tās ir sarunas ar sevi.
Dienasgrāmatu sāk rakstīt četrpadsmit gadu vecumā. 1914. gadā – sešpadsmit gadu vecs, aizsāk rakstīt no jauna, atlasot no iepriekšējā vērtīgāko, paliekošo, – ziņas par izcelšanos, par visu, kas skaists, tuvs.
Luda Bērziņa Dubultu ģimnāzijas virzīts uz folkloras un latviešu klasiskās literatūras izpratni un mīlestību, R.Rudzītis jau no agriem gadiem kļūst dzīves jēgas un skaistuma meklētājs. Deviņu gadu vecs raksta vēstuli Ļevam Tolstojam, kura filozofija pavada visus viņa jaunības gadus.
Agri iemācās lasīt, līdzko iepazīst dzeju, sāk pats rakstīt: dzejoļus, vēlāk liriskas esejas. Nelielā burtnīciņā izraksta visus skaistos vārdus, jo vidē, kur runā primitīvi un izteicieni bieži griež dzirdi, šādi vārdi pietrūkst. Viņš veido pats savu „žurnālīti”, kurā pārraksta citu rakstnieku dzeju, stāstus, raksta un arī tulko pats (te ir arī teicami R.Tagores dzejas tulkojumi). Žurnālu grezno paša zīmēti rakstnieku portreti, vinjetes.
Dzīves pamatmoto R.Rudzītim ir skaistais. Reiz viņš pamācīja: „Ja nezini, kā pareizi rīkoties, padomā: vai būs skaisti. Ja būs skaisti, būs arī pareizi”. Tuva viņam ir austrumu doma: „cilvēks paceļas augšup, esot vienotībā ar Skaisto, noraugoties Skaistajā, ieklausoties Skaistajā, domājot Skaisti”.
1918. gada 19. februārī viņš raksta: „Es vēlējos nonest no lielās saules zemē daiļuma kausu un katrai būtnei ieliet pa lāsītei”.

Rihards Rudzītis - "Избранное"

Izdevniecība "Звезды Гор", Minska, 2009. gads.

Riharda Rudzīša rakstu un eseju izlase tulkojumā uz krievu valodu.

Rihards Rudzītis - "Космические струны в творчестве Николая Рериха"

Izdevniecība "Звезды Гор", Minska, 2009. gads.

"Kosmiskās stīgas Nikolaja Rēriha daiļradē" (krievu valodā, ar krāsainām N.Rēriha gleznu ilustrācijām).

Helēna Rēriha neilgi pirms savas aiziešanas vecākajam dēlam Jurijam izteica vēlēšanos, lai pie pirmās tikšanās iesaka Rihardam Rudzītim uzrakstīt darbu par Nikolaja Rēriha mākslas kosmisko aspektu. Atgriežoties dzimtenē pagājušā gadsimta 50. gadu beigās, Jurijs Rērihs Maskavā nodeva mātes vēlēšanos Rudzītim. Jau pie nākošās tikšanās J.Rērihs bija manāmi satraukts un uzsvēra, cik ļoti svarīgs ir šāds darbs un cik steidzami tas jāuzraksta un jāizdod. Rudzītis paguva uzrakstīt uzticētā darba melnrakstu, kuru bija paredzējis izvērst, taču viņa pāragrās aiziešanas dēļ darbs palika līdz galam nepabeigts.

Šis ir viens no tiem retajiem darbiem, kurus R.Rudzītis sarakstīja krievu valodā.

Rihards Rudzītis - "Svētceļotāja piezīmes. Mūži."

Izdevniecība "Sirds gaisma", Rīga, 2009. gads.

Darbs „Svētceļotāja piezīmes” pirmo un vienīgo reizi iznāca 1929. gadā Jāņa Rapas apgādā. Toreiz šī grāmata tika izpirkta divu nedēļu laikā, taču padomju gados to aizliedza nosaukuma dēļ. Darbs uzrakstīts kā dienasgrāmata, autoram ar dzīvesbiedri Ellu Rudzīti ceļojot pa dzimto zemi Latviju pagājušā gadsimta 20. gados. Tas ir poētiski dziļi filozofisks daiļdarbs, kurā autors apraksta būtiskāko cilvēka dvēselē, uzskatos. Šis darbs ir kā autora himna Latvijas dabai un cilvēkam – tai Latvijai, kādu šodien vairs nepazīstam. Grāmata tiešām ir svētceļojums pa Latvijas novadiem. Autora neapturamā tieksme pēc skaistuma un šķīstības dabā un cilvēkā piesātina visu šo darbu. „Svētceļotāja piezīmju” beigu daļā svētceļojums turpinās pa Eiropas lielākajām pilsētām, kuru virsotnes un bezdibeņus autors parāda ar neparastu sirdsskaidrības mērauklu. Rudzīša dziļā erudīcija un gara pasaules plašums ieved mūs mākslas pasaulē un liek ieskatīties visu lietu būtībā – skatīties uz visu ar sirds acīm.
Otrs darbs – „Mūži” tiek publicēts pirmo reizi. Tas tika sarakstīts 18 gadus vēlāk, kad autors jau daudz dziļāk un praktiskāk skāra esības garīgo pusi. Šis darbs ir divu cilvēku saruna, par ko vairāk pastāstīs Gunta Rudzīte:
"Atceroties savas sarunas ar Grundzāles lauku mājas saimnieci E.Ziediņu, mans tēvs 1947. gadā uzrakstīja poētisku apcerējumu par dzīves pamatlikumiem – atkaliemiesošanās ideju, karmu „Mūži”. Šie likumi mums tuvi, par tiem stāsta arī mūsu tautasdziesmas, parunas. Par viņsauli, aizsauli, veļiem.
Ne velti pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās tēvs iestājas Latvijas Rēriha biedrībā, kur rod atbildes uz daudziem saviem jautājumiem. Vēlāk vada šo biedrību, sarakstās ar Nikolaju un Helēnu Rērihiem. Daudzi viņa darbi radīti uz austrumu filozofijas pamata, arī šis darbs.
Arī es pēc kara 1945. gadā vasaru pavadīju šais mīļajās mājās, atrados harmonisku cilvēku vidū, kur mani ievadīja lauku darbos, mācījos jāt ar zirgu skaistās, ziedošās dabas vidū".

"Письма Елены Рерих"

Izdevniecība "Звезды Гор", Minska, 2008. gads.

Atkārtots izdevums (krievu valodā) divos sējumos, kuri pirmo reizi tika izdoti 1940. gadā Latvijas Rēriha biedrības izdevniecībā "Uguns". Tajā laikā šie sējumi bija pirmais izdotais H.Rērihas vēstuļu apkopojums un vienīgais līdz pat šai dienai, kura izdošanā piedalījās pati Helēna Rēriha. Šīs Vēstules ir neatņemama sastāvdaļa Dzīvās Ētikas grāmatu apgūšanas procesā.

Helēnas Rērihas vēstules tika nosauktas par Agni Jogas Katehismu.

Rihards Rudzītis - "Учение Огня. Введение в Живую Этику"

Izdevniecība "Звезды Гор", Minska, 2008. gads.

Riharda Rudzīša grāmata "Uguns Mācība. Ievads Dzīvajā Ētikā" krievu valodā. Tulkojumu veica Gunta Rudzīte.

Zīmīgi, ka šis darbs nācis klajā gan latviešu, gan krievu valodā gadā, kad tiek atzīmēta paša autora 110-gade.

Rihards Rudzītis - "Uguns Mācība. Ievads Dzīvajā Ētikā"

Izdevniecība "Antēra", Rīga, 2008. gads.

Šī grāmata ir pirmizdevums, R.Rudzīša pēdējais lielais darbs, kuru viņš pabeidza 1960. gadā neilgi pirms aiziešanas. Reiz viņš nosauca Nikolaju Rērihu par ceļvedi kultūrā. Šajā grāmatā R.Rudzītis pats ir ceļvedis mums, apgūstot nebūt ne vieglās Austrumu filozofijas grāmatas - Dzīvo Ētiku.

Gunta Rudzīte - Rakstu izlase

Izdevniecība "Звезды Гор", Minska, 2008. gads.

Latvijas Rēriha biedrības prezidentes Guntas Rudzītes publicēto rakstu izlase (krievu valodā).

Krājumā ietvertas publikācijas: Helēna Rēriha, Nikolajs Rērihs - domātājs un radītājs, Atmiņas par Juriju Rērihu, Svjatoslava Rēriha daile, Rērihs un Latvija, Rēriha Pakts un Baltijas Rēriha biedrību cīņa par tā pieņemšanu, "Sirds, steidzies pret rītu!", "Māte - mīļā, labā", Haralds Lūkins, "Es paliku mājās ...", "Manam tēvam".

Dzīvās Ētikas grāmatas

Izdevniecība "Звезды Гор", Minska, 2007. gads.

Grāmatas izdošanai sagatavoja organizācija "Звезды Гор" pēc pirmajiem Dzīvās Ētikas izdevumiem no 1924-1937. g., kuri tapuši pašas Helēnas Rērihas vadībā. Tās nesatur vēlākos tekstuālos papildinājumus no H.Rērihas personīgajām grāmatām un dienasgrāmatas pierakstiem.

Pie teksta sagatavošanas un grāmatu noformēšanas tika ņemti vērā norādījumi, labojumi un vēlējumi, kas izteikti Helēnas un Nikolaja Rērihu vēstulēs un manuskriptos. Darba gaitā organizācija "Звезды Гор" izmantoja Dzīvās Ētikas grāmatu pirmizdevumus un H.Rērihas manuskriptus no Latvijas Rēriha biedrības arhīva.

Grāmata - "Austrumu Kriptogrammas"

Izdevniecība "Antēra", Rīga, 2007. gads.

Grāmatu sastādījusi Ž.Sent-Illera (Helēnas Rērihas pseidonīms) pagājušā gadsimta divdesmitajos gados lielās Centrālāzijas ekspedīcijas laikā.

Kriptogrammas, apokrifi – tie ir apslēptie raksti, svētie raksti, īpaši pieraksti, kuri apslēpti, noklusēti, gan cenzūras, gan arī konkrētā laikmeta cilvēku domāšanas ierobežotības dēļ.
Šajā grāmatā apkopoti Āzijas tautās uzglabājušies apokrifi, kuri piešķir jaunu nokrāsu un plašumu pierastajai izpratnei par cilvēces Dižgaru dzīvi un viņu atziņām. Tās ir leģendas, stāstījumi un pareģojumi, kas apkopoti pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, lai neietu zudumā daudzos gadsimtos tik saudzīgi un svēti glabātais.
Pirmo reizi grāmata „Austrumu Kriptogrammas” tika izdota 1929. gadā Parīzē, krievu valodā. Pirmo reizi latviešu valodā šis darbs nāca klajā 1931. gadā Jāņa Zaļkalna tulkojumā.

Pašreizējais izdevums ir uzlabots Jāņa Zaļkalna tulkojums ar nozīmīgiem papildinājumiem.

Grāmata - "Психическая энергия - путеводная звезда человечества".

Izdevniecība "Звезды Гор", Minska, 2006. gads.

Riharda Rudzīša darbs, kas paredzēts plašam lasītāju lokam, kuri interesējas par psihiskās enerģijas pētīšanas jautājumiem.

Grāmata - "Советы учителю Живой Этики".

Izdevniecība "Звезды Гор", Minska, 2005. gads.

Grāmatu sastādījis Rihards Rudzītis pēc Dzīvās Ētikas materiāliem un H.Rērihas vēstulēm.

Rihards Rudzītis - "Братство Святого Грааля".

Izdevniecība "Звезды Гор", Minska, 2004. gads.

Grāmatas "Svētā Grāla Brālība" tulkojums uz  krievu valodu.

Tulkojums no latviešu valodas M.Pormalis, G.Rudzīte.

Rihards Rudzītis - "Дневник" (1930 - 1960).

Izdevniecība "Звезды Гор", Minska, 2003. gads.

Red., ievads, piezīmes un komentāri G.Rudzīte; Tulkojums no latviešu val. Ļ.Cesjulēviča.

Pazīstamā latviešu dzejnieka un filozofa Riharda Rudzīša dienasgrāmatas ieraksti aptver Latvijas Rēriha biedrības tapšanas periodu un laiku, kad R.Rudzītis bija tās prezidents. Dienasgrāmatā smalki atspoguļota Latvijas Rēriha biedrības biedru un draugu darbība tiešā sadarbībā ar Nikolaju un Helēnu Rērihiem.

Rihards Rudzītis - "Николай Рерих Мир Через Культуру".

Izdevniecība "Лотац", Minska, 2002. gads.

Grāmata - "Nikolajs Rērihs Kultūras Ceļvedis" krievu valodā.

Rihards Rudzītis - "Встречи с Юрием Рерихом".

Izdevniecība "Лотац", Minska, 2002. gads.

Grāmatā pilnībā publicēti Riharda Rudzīša pieraksti par tikšanos ar Juriju Rērihu, kura notika laika posmā no 1957. līdz 1960. gadam.

Helēnas un Nikolaja Rērihu sarakste ar Rihardu Rudzīti - "Письма с Гор" (I un II sējums).

Izdevniecība "Лотац", Minska, 2000. gads.

H.I. un N.K. Rērihu sarakste ar R.Rudzīti no 1932. līdz 1940. gadam. Sējumos publicētas ne vien saņemtās Helēnas Rērihas un Nikolaja Rēriha vēstules, bet arī paša R.Rudzīša rakstītās.