Jurija Rēriha zīmējumi un gleznojumi. 1917.─1918. gads.

 

    Nikolaju Rērihu zinām kā mākslinieku, filozofu, Miera pakta par kultūras vērtību aizsardzību iniciatoru. Zinām viņa jaunāko dēlu Svjatoslavu kā talantīgu gleznotāju. Ne mazāk mākslinieciski apdāvināts ir Jurijs Rērihs, tomēr viņš izvēlas lingvista, Austrumu kultūras pētnieka ceļu, kas nepieciešams visas Rērihu ģimenes kopējam darbam. Arī Rēriha dzīvesbiedre Helēna ir zīmējusi. Rērihu ģimenei piemīt izcils, milzīgs radošais potenciāls, viņi visi ir arī aizrautīgi kolekcionāri.

    Nikolajs Rērihs jau jaunības gados krāj entomoloģijas, mineraloģijas, ornitoloģijas, dendroloģijas kolekcijas, kas paplašina zināšanas par dabas vēsturi, kuru ģimnāzijā nemācīja. Viņš piedalās arheoloģiskos izrakumos, savāc nozīmīgu akmens laikmeta priekšmetu kolekciju, kuru vēlāk nodod Zinātņu akadēmijai. Rērihs savās dienasgrāmatas lapās rakstā “Cобрания“ atceras, ka lielu prieku deva vecmeistaru gleznu kolekcijas veidošana. Tajā ir ap 500 darbu. To vidū Pīters Brēhels, Savereiss, Mompērs, Patiners, Elsheimers, Averkamps, Golciuss, Rubenss, arī Rembrants. Goijens, Ostade, fan der Nērs un citi holandieši. Sevišķu prieku Rērihi izjuta iegūstot agrīno nīderlandiešu darbus1).

    Vēlāk Centrālās Āzijas ekspedīcijas laikā tiek iegūtas unikālas etnogrāfiskās, arheoloģiskās, botāniskās un mākslas darbu kolekcijas, manuskripti, kas tiek izmantoti kā zinātniskais materiāls Himalaju pētījumu institūta Urusvati darbībā. Rērihu vāktās kolekcijas veido arī Corona Mundi muzeja pamatu Amerikā.

    1957.gadā Jurijs Rērihs no Indijas uz Maskavu aizved apjomīgu, vērtīgu bibliotēku. Kā atzīmē viņa audzēknis aspirantūrā Šagdarins Bira, tādas grāmatas nav bijušas pat toreizējā Ļeņina bibliotēkā. Viņa kolekcijā ir tibetas tankas, sīkplastika, liela Budas skulptūra no Ceilonas, krievu ikonas un ap 4 simti tēva gleznu un manuskriptu.

    Rēriha dēli uzaug ļoti radošā, mākslinieciskā vidē.

    Nikolajs Rērihs rakstā "Ко времени"2) atceras, ka Jurijs apguvis lasīšanu un rakstīšanu patstāvīgi jau 3 - 4 gadu vecumā Viņa pirmā poēma saucas "Наконец я народился", (“Beidzot es esmu piedzimis”). Jau bērnībā viņš sacer aprakstu par ceļojumu ar kamieļiem, kas reāli notiek 20 gadu vēlāk. Rērihu ģimenē interese par Austrumu kultūru rodas jau gadsimta sākumā. Jurijs sāk apgūt mongoļu valodu 14 gadu vecumā pie mongoļu zinātnieka Rudņeva, kas dzīvo Somijā kaimiņos vasarnīcā. Vēlāk turpina mācīties pie Pola Pellio, kas ir specializējies viduslaiku mongoļu valodā.

    Rērihi 1917. un 1918. gadu pavada Somijā. Vasarā ─ Ihinlahti, ziemā Sortavalā. Viņi apmeklē arī Valaama salu un Vīborgu.
Privātās kolekcijās saglabājās šī laika Jurija gleznojumi un zīmējumi, kas izpildīti 15 - 16 gadu vecumā3). Tie ir viņu mājas interjera skati, dabas studijas, kompozīcijas, sacerētas par vēsturiskām tēmām, ilustrācijas literāriem darbiem. Motīvu izvēle sasaucas ar tēva darbiem.

    Rērihu mājas Sortavalā interjeru skatus Jurijs Rērihs izpildījis ar zīmuli. Viņa darbos dominē stingra līnija, skaidras priekšmeta formas un drošs izpildījums.

    Nikolajs Rērihs Ziemeļiem velta veselu sēriju darbu. Daudzas ainavas veidotas ar simbolisku nozīmi. Mākoņu un klinšu formas ir kā tēli, kas atklāj darba ideju. Nikolajs Rērihs personīgi pazīstams ar māksliniekiem simbolistiem Morisu Denī, Hodleru, Gallenu-Kallelu.
1917 gada dzejolis ar nosaukumu "Par mūžīgo" atklāj viņa domas:

 
    "Skaties, kamēr mēs runājām, apkārt jau viss izmainījās. Jauns viss.

    Tas, kas mums draudīgs bija, tagad mūs aicina.

    Mūs aicinošais, aizgāja neatgriezeniski.

    Mēs paši kļuvām citādi. Virs mums debesis citas.

    Un vējš cits. Saules stari laistās savādāk.

    Brāli, atstāsim visu, kas mainās ātri.

    Citādi mēs nepagūsim padomāt par to, kas visiem ir nemainīgs.

    Padomāsim par mūžīgo."

   

    Nikolaja Rēriha grafikā Vēstnesis mākoņi attēloti kā būtnes, kas nes vēsti.

    Izmantojot simboliskus tēlus, Nikolajs Rērihs noraida domu, ka viņš būtu mistiķis. Mākslinieks raksta “Viss miglainais un izplūdušais neatbilst manai dabai. Gribas noteiktību un gaismu.<...> Jebkura nenoteiktība ir kaitīga.”4)

    Līdzīgas izteiksmes tēlus ─ "Himēras Lidojums" Jurijs attēlojis zīmējumā ar tušu un otu. Pilnmēness nakts noslēpumaino, nemierīgo noskaņu rada himēru asie silueti, īsas, nenoteiktas formas līnijas debesīs. Salīdzinot ar tēva darbu vispārināto un poētisko raksturu, viņa mākslinieciskā izteiksme ir tiešāka un konkrētāka.

    Motīvu izvēlē Nikolaja Rēriha zīmējuma skice Tervus un Milze- Krīmhilde, kuras sižetā izmantota ģermāņu un skandināvu mitoloģija, ir tuva Jurija Karēlijas ainavu zīmējumiem.

    Viena no simbolistu iecienītiem sižetiem ir baltā dāma; tīras, svētas, tikumīgas sievietes tēls. Nikolajs Rērihs Balto dāmu uzglezno 1918. gadā. Arī Jurijs izpilda šo sižetu uz tonēta papīra ar tušu. Kaut gan Jurijs panācis gaišu tēla iespaidu, viņa izpildījumam vairāk ir skices raksturs.

    Jurijs patstāvīgu sižetisku risinājumu atrod zīmējumā, kurā attēlota kristiešu svētā sarunu ar dzīvniekiem. Viņa klātbūtne radījusi saskaņu dažāda pretēja rakstura dzīvnieku starpā.

    Jurija Rēriha stingrā roka un zīmējuma dekoratīvais raksturs redzams izteiktajā gaismēnu spēlē Tējkannas studija.

    Līdzīga zīmējuma maniere izmantota arī tēva portretā, veidojot galvas formu ar noteiktām, uzsvērtām plaknēm.

    Arī Helēna Rēriha ir zīmējusi. Viņas zīmētie portreti Erceņģelis Gabriels, Austrumnieks un citi atveidoti kā garīgi stipras personības. Tēlu izteiksmi viņa panāk ar nedaudzām vienkāršām līnijām, kas paralēli atkārtojas, noteiktāk iezīmējot tēla raksturu.

    Rērihu ģimenē, katrs savādāk, savā radošajā darbībā ir apstiprinājis daiļo un cēlo.
 

Ingrīda Raudsepa

(LRB)


1) Pepих Н. Листы Дневника. Том 3. – Москва, 1996. С.283.

2) Рерих Н. Листы Дневника. Том 1. – Москва, 1995. С.435.

3) Юбилейная выставка произведений Рерихов из частных собраний. Kaталог. – Mосквa, 1999.

4) Рерих Н. Листы Дневника. Том 3. – Москва, 1996. С.604–605.